24+30+2,125
It just happens.
Šodien es kārtoju plauktos kolbas un visādus jocīgus stikla veidojumus, kam katram ir kaut kāda man nezināma nopietna nozīme zinātnes bīdīšanā. Vai vismaz bija.
Un tad es piesēdos pie "Ēd, lūdzies, mīli", ko man visu laiku gribas saukt par "Ēd, lūdz, mīlies". Es lasīju, lasīju, lasīju... Man bija jāsatiek kafejnīcā savi trupas biedri, sanāca, ka ierados par ātru. Tiku pie kakao un bezē kūkas ar dzērvenēm un putukrējumu. Un sēdēju, niekodamās ar dakšiņu un karotīti. Tur, kur filmas rullītī ir kadrs, kad Robertsa sēž uz soliņa un ēd saldējumu. Tā es sajutos.