liekulība un zaļa dzīvošana
Man tā reizēm liekas. Es te tāda labā un lieliskā uzskatu, ka gribu, lai pasaule būtu tīra un zaļa.
Piederu tai pasugai, kas savus atkritumus (pudeles, papīrus u.c.) aiznes līdz tuvākai miskastei vai nēsā līdzi kaut visu dienu, lai izmestu māju miskastē. Un man tas liekas pareizi. Tāpat varu diezgan apmierināti paziņot, ka maz lietoju personīgo transportu (jo man tāda nav, tādēļ tā tomēr ir mazliet liekulība). Ha.
Toties atkritumu šķirošanai esmu par slinku, jo redz netiek nodrošināta tāda iespēja pietiekami ērti, tuvu. Vienīgi datortehniku šovasar aizvedām un baterijas es ik palaikam ieslidinu veikalos esošajās kastītēs. Bet pārējo? Vismaz papīru, stiklu, plastmasas pudeles. Ceru, ka pie mums arī ieviesīs iespēju maksāt vairāk, bet pēc tam nodot plastmasas taru un saņemt to atpakaļ. Vai nu kā tas strādā.
Šobrīd gan es vienkārši nēsāju somā pudeli, ko ik dienas mājās uzpildu. Saudzēju vidi un maciņu. Un auduma maisiņu pēc iespējas turu somā.

Bet tas ir tik maz. Man liekas, ja es spētu noliekties un pacelt, aiznest līdz miskastei papīru, pudeli, kas mētājas zālienā vai uz ielas, tad es būtu izdarījusi kaut ko tiešām labu, maziņu, bet pierādītu sev, ka man rūp.
Un kad es ar burciņu ietu uz tirgu pēc krējuma un savu mazo maisiņu pasniegtu, lai ielasa man burkānus.
Man patīk, ka Madaras izlietoto iepakojumu var nodot viņu veikaliņos un vēl saņemt atlaidi.