tās būs garas 10 dienas... ļoti, ļoti... nu es jau zinu, ka esmu iekšā, bet man vajag, lai vēl daži ar būtu... (t.i. māsīca), citādi... nespīd man dzīve patstāvīgi, prom no vecākiem...

mamma tik saka - nomierinies, nomierinies... bet es nevaru :/ visu laiku vāros par saviem un citu rezultātiem, par tikt un/vai netikt... jau teicu, kaut ātrāk septembris pienāktu, pirms paspēju visiem apnikt...

Lai braucot uz laukiem vai pie vecmammas, viņai tik drīz neapnikšot... laikam vajadzēs aizkulties kkad uz dažām dieniņām, lai ļautiņi no manis atpūšas...