ķēdes veiksme mīlestībā
sen nebija bijušas šīs spama vēstules. Un te man atkal sola mūžību bez laimes mīlestībā vai spam-daudzkāršošanas gadījumā - atklāsmi ideālajam vīrietim un vēl telefona zvanu (ar atzīšanos mīlestībā?)
Cik ļoti ir jātic, lai piepildītos?
Vai tikpat daudz kā tad, kad naktī pirms olimpiādes vai eksāmena zem spilvena salieku konspektus? Vai tomēr vairāk - tik, ka es pat nešaubos par rītdienas esamību? Tik, cik trīspadsmit ir laimīgs?
Un vai jūs zinājāt, ka savus sapņus/mērķus/nodomus vajagot sarakstīt uz lapas, un tad to lapu nolikt prom? Pēc gadiem lasot, varēšot redzēt, cik daudz ir piepildījies... Apmēram tā notika ar to karjeras kāpņu posmiņu, kur es devītās klases sākumā paredzēju, ka divpadsmitās klases atestāta vidējā atzīme visai tieksies uz maksimuma pusi.
Domas spēku pierāda arī 'nekad nesaki nekad' realizēšanās praksē. Tikai biežāk nepatīkamā veidā.
Un uz to tak varētu norakstīt arī faktu, ka es tiku pie sava bērnības sapņu darba.

Cik daudzi pārsūta, lai dabūtu solītos labumus, cik, jo baidās? Un cik tad galu galā kaut ko dabū? Vai tās nav kārtējās sakritības?