Ieraksts nr.1
Šodien man ir baigais slinkums un pietiekami daudz citu darbu, lai vizualizētu manu lapu. Tomēr rakstīšanai esmu atvērts jau kopš nakts.

Atceros sarunas par trušiem, kas drāžas ļoti ātri viņu zemā līmeņa dēļ. Ar to ir domāts, ka viņi, būdami tik neaizsargāti, ir spiesti to darīt ātri. Nu, gadījumā, ja viņiem kāds jau pakaļ skrien, tikmēr viņi ātri pis-pis un aizlaižas. Tas man lika atcerēties sevi pirms nevainības zaudēšanas. Tolaik es biju manāmi neapmierināts ar savu dzīvi, jāatzīst, ka drīzāk ārējās pasaules ietekmes un apstākļu dēļ, nevis iekšējās. Un tad vienīgais, kas mani turēja pie dzīvības, bija vēlme izmēģināt sievieti gultā. Sevi gultā. Tas man bija kā skābekļa maska, kamēr gulēju komā.
Likās, ka pēc izmēģināšanas skābeklis tiks piegriezts, sanāca gluži pretēji - gribējās vēl un vēl. Gribējās dzīvot, baudīt un izjust.
Tagad man kaut kā nedaudz apnika "baudīt". Apnika manas attiecības un gribas kaut ko jaunu. Bet ne jau gluži "pēc dzīves un izklaidēm" es tiecos. Mani vilina tā naivā renesances laika romantika, vēlme rakstīt vēstules un aplidot savu mūža mīlestību ar miljoniem labu lietu, un varbūt tikai ilgi, ilgi pēc tam ielikties ar viņu gultā.
Apzinos, ka esmu atpalicis mūsdienu pasaulē. Un ne visai veiksmīgs sieviešu ziņā - nevaru dabūt kuru katru; atliek man viņas aizvest uz pieklājīgu restorānu, kā šīs aiz bailēm, kura īsti dakšiņa no visām ir jāņem, apmulst un saport, ka šāds dzīves stils nav priekš viņām. Viņas uz prastu ēstuvi, pasēdētavu, kādu klubu vai ūķi gribot, redz. Ha.
Nekas, pagaidām esmu aizņemts skaistulis. Kamēr man ir viņa, tikmēr dzīve ir vairāk vai mazāk kārtībā. Bet tas nav uz ilgu laiku. Viņa nav mana mūža mīlestība. Kopdzīves laikā radīto mantu sadale šķiršanās brīdī varētu būt visnepatīkamākais process. Bet pagaidām es par to nedomāju - esmu savtīgs un turu viņu, turēšu līdz pat pēdējam brīdim. Līdz mirklim, kad stāvēšu blakus savai īstajai un teikšu, ka esmu gatavs dalīt savu dzīvi ar viņu, bet tikai pēc tam, kad nodalīšu savu dzīvi no manas šā brīža draudzenes. Jo tas, ka es viņu mīlu, nav apstrīdams. Tāpat kā tas, ka es nevēlos ar viņu pavadīt visu savu mūžu.