Sapnī rakstīju grāmatu un visi par faktu biju sajūsmā un tas plūdeni pārgāja uz murgu, kas ik pa pāris gadiem atkārtojas, bet ir ar diezgan interesants, bet ko aizmirstu pēc mošanās līdz nākamajai reizei
Sapnī rakstīju grāmatu un visi par faktu biju sajūsmā un tas plūdeni pārgāja uz murgu, kas ik pa pāris gadiem atkārtojas, bet ir ar diezgan interesants, bet ko aizmirstu pēc mošanās līdz nākamajai reizei
Pagulēju diendusiņu, bija kaut kāds fubļa, atcerējos kāpēc man ne pārāk patīk, ja vien var izturēt bez. Atkal sapnī dzemdēju, nu tā fizioloģiski, ar visām sajūtām izņemot sāpes, viss notiek, mani dīda elpot u.tml. un neviens netic, kad es saku johaidī, es neesmu stāvoklī, kādas dzemdības. Kopējā attieksme tāda 'aizveries, un elpo. es-se-se-si-si' pamēģini strīdēties viss tāds aizelsies
Nezinu, kas manai zemapziņai tie par ar seksu risināmiem jautājumiem par varu, bet šodien ziņās ieraugot bildīti atcerējos, ka man sapnī sekss bijis arī ar Kadirovu. Ne šonakt
Tātad Ulmanis, Putins, Zatlers (pat divas reizes, otrajā Lilita kaut kur fonā figurēja, bet tas nebija svarīgi) un tagad Kadirovs.
Kas interesanti - neviens no viņiem nomodā a nešķiet nekas nu Tāds
bijām mēs trīsstāvu mājā, viss ņigu ņegu - bērni, kucēns, kaķēns, foajē putniņi čivina, es viņam saku 'zini, mums dāvina akvāriju' viņš smejas un saka, nu ja, mēs JAu ar putniem, tad jau viens akvārijs šur vai tur pa lielam neko nemaina
tā es sapratu ka tas ir sapnis. par spīti tam, cik zīdainas bija tās koka margas, medainas koka grīdas, smaržoja pīrāgi pagrabstāva plītī un viss bija taustāmi un īsti.
pirmajās dzemdībās man bija superīga vecmāte. humorīga, mierīga, no-nonsense, nu tāda mana ideālā vecmāte. un tad vienu nakti man bija tāds kā sapnis, tāds kā flešbeks, kad es skatos viņai acīs un viņa saka 'Spied!' un es vispirms sasprindzinos un elpoju un spiežu un tad aizelsusies viņai saku 'kas te notiek?' 'kā kas? - tava meitiņa dzimst' 'kā dzimst???! viņa jau piedzima. divas' un to apjukuma sajūtu nevar izstāstīt, jo ķermeniski viss bija kā pa īstam, tikai bez sāpēm. tasir - zem nosaukuma 'sāp'. nu kad tu nejūti, bet zini kā ir. kā jau sapņos mēdz būt. kad esi vīrietis (šis bija viens no maniem krutākajiem sapņiem ever. kaitinoši bija tas, ka es nevarēju aiziet pačurāt, lai gan sapratu ka tas ir sapnis un gribēju zināt kā tas ir. zemapziņas cenzūra)/precējusies ar personu X, profesijā y u.t.t.
visu laiku aizmirstu jums pastāstīt, ka sapnī bučojos ar Jāni Joņevu. tikai tas nebija īsti sapnis. vispār tas bija ļoti konfusing: mēs drusku sabučojāmies, tad es viņu atstūmu un teicu "Kā mēs varam bučoties, ja es tevi nemaz nepazīstu?" "Kā tu domā - kā cilvēki iepazīstas?" viņš prasīja
confusing much
šonakt es ļoti grūsnu Keitu Midltoni vadāju pa apšaubāmām Centrāltirgus ejām. pustumsā garām visādiem pabaisiem tipiem, gaļas sadalītājiem, bomžiem un apdzērušamies sētniekiem
uz ielas satiku Ati Slakteri, mēs bijām diezgan draugi, es priecīga izstāstīju, ka bijām frizētavā, ka tur forša friziere, viņš kautrīgi atzinās, ka grib tādu frizūru kā Back Street Boys Nikam (atcerieties to briesmīgo griezumu?!) un tad es viņu tur gādīgi aizvedu, iesēdināju krēslā un to pačukstēja frizierei
un šis bija daudz labāks sapnis par to, kurā karmena bija jātulko Briselē (?) notiekošajam Eiropas (?) futbola čempim, bet mēs nokavējām drošības pārbaudi, tādēļ viņa tulkoja mājās no teļļuka austiņās un to pārraidīja caur wifi (?). tad mēs saģērbāmies briesmīgi piedauzīgi (ar uzsvaru uz briesmīgi) un gājām uz klubu padejot, bet ielās bija ļoti daudz cilvēku, pūlī bija daudz manu bijušo kolēģu un tad mani sagrāba kaut kādi čigānu bandīši. tasir tie būtu čigānu bandīši, ja nebūtu divmetrīgi skapji. kuriem briesmīgi vajadzēja Karmenu, jo viņa viņiem naudu parādā. vai pakalpojumus kā viņš tā divdomīgi noteica.
pamodos es no šausmām nosvīdusi un atvieglota, ka bērniņš grib celties lai arī pulkstens pieci. jo ja tā var gulēt tad paldies, atturēšos
lol
šonakt sapņoju, ka pie manis ciemos bija atnākusi mufs. visa tāda smuka, nereāli uzposusies, pilnā meikapā, frizūrā un greznā fliteru minikleitā, mēs dzērām krāsainus kokteiļus un apspriedām vīriešus /do want!/, pa manu divstāvīgo māju kā ziloņi skraidīja puisēni (kādi 8/9 gadīgi. daļa bija manējie) un klaigāja. un tad es atklāju, ka virtuves ledusskapis ir aplaupīts un izēsts. ne jau veselīgās lietas, bet našķi. paliku dusmīga, samainīju ledusskapjus - miniatūru no savas darbistabas nostiepu uz virtuvi, lielo uznesa uz darbistabu, aptinu ar govs ķēdi un uzliku piekaramo atslēgu. un ārā palika zupas katls, notīrīti burkāni un ceturtdaļās sagriezti gurķi. un es dzēru savu kokteili, piemiedzu mufs ar aci un dēmoniski smējos
visu laiku aizmirstu jums pastāstīt, ka sapnī precējos ar nord. viņa iesmēja, ka mums būs gezbiešu kāzas, up bija atbildīgā par ziediem un noformējumu. un mēs laimīgi ķiķinājām, ka dzīvosim daudzbērnu taborā. 'tikai tu zini, man uz sievietēm kaut kā nepavelk, tādēļ mums seksa nebūs. es gan tevi tāpat mīlu' es viņai teicu. un ja man manu bērnu tēvs piedāvāsies, nu ko lai saka - es taču esmu vāja sieviete. tu ko, viņa nosmējās, es ar savu vīru jau desmit gadus dzīvoju kopā. turklāt ar večiem tas ir citādāk. un tas neskaitās. viņa priecīgi atteica un aizgāja vilkt mugurā kleitu, tusēties un klačoties ar nenormāli smuku un sapostu up un man drusku nosāpēja sirsniņa</span>
šonakt atkal murgoju. meklēju darbu. tas bija sarežģīti, jo man nepabeigta vidējā. bet tad nord iekārtoja mani darbā Stacijas Origo par apkopēju. piecēlos un pēc tam murgoju ko tālāk. ātri, bet krāšņi. minūtes laikā vesels sapnis. kaut kāds bezpriģels. pat neatceros vairs kas, tikai to, ka pēc šiem abiem ļoti tresīja un klabēja zobi kur ir mani foršie sapņi, es prasu? vismaz erotiskie?
šonakt gulēju leopardraksta naktskreklā uz šaurām mazām lencītēm, kas slīdēja pār pleciem un krūtīm un žņaudza. uz rīta pusi sapņoju, ka man bija krūtis kā spaniela ausis - tukšas, pļekanas un garas līdz nabai. un tās man grozoties sasējās mezglā. sāpīgi nebija, tikai stulbi un tad es izlēmu ka uz to savu 50.to dz.d. likšu smukus pupus, cik var ar tādiem dzīvoties
šonakt briesmīgi sapņoju
bija Ziemassvētku koncerts baznīcā un kaut kad dziesmu laikā sāka skanēt diezgan skaļi pakšķi pa visu telpu. pēc koncerta monsinjors teica: 'Paskaties! Kas tie ir?' un es ieraudzīju, ka visa baznīca pilna ar pumpuru zaļām utīm, kas krīt visiem no matiem
krāmēju kaut kādu šķūni. bija talka, šķirojām stikla burkas un pudeles. un tad no milzīga katla pacēlās vāks, izlīda gabalos sadalīts 'iestāvējies' cilvēks. ko tu tur dari? es prasu. kā? taisu skeletu! macerācija!
biju pie savas ģ.ā. viņa man prasa vai gribu kkādu vakcīnu. meh es saku. davai nākošreiz. un tad mani pa kabinetu sāk dzenāt trīs māsiņas, viena palien zem krēsla un man kājā. potītē! iedur milzīgu (20 ml) šprici. un kliedz, ka es pati vainīga, vajadzēja piekrist ar labu
vispār jau miegs nāk, bet ja šitā, tad laikam atturēšos :D
šonakt sapņoju, ka man kaut kādā slimnīcā Ķekavā (izskatījās pēc ģimenes ārstu prakses) piedzima dvīņi. tas pirmais neko, a otrs nāca uzreiz pēc pirmā, es tur biju viena, mans tēs kā pabāza galvu pa durvīm, tā es kliedzu lai saķer bērnu, ka dzimst. viņš tāds āāā saķēra, tad atskrēja vecmāte, paķēra bērnu, man tā arī neizstāstīja kas man piedzimis, es gulēju visa asiņu peļķē tāda apjukusi. pamodos ar milzīgu WTF?! un nesapratu kur bērni. kur bērni? es prasīju J. a šis skatās man acīs, lallina un kaut ko smejas
vakar diendusas snaudā sapnī bļitkoju Bauskas centra dīķī (bija reiz tur tāds, tieši pie Rimi). šausmīgi vajadzēja čurāt, nebija kur, tādēļ piečurāju to bleķa bļitkotāju zivju kasti
šonakt sapnī ienāca prātā Ļoti Svarīga Doma. bija slinkums mosties no sapņa augšā un pateikt Gandrīz Vīram, izlēmu, ka no rīta. un tagad visu dienu domāju - kas pie velna tas bija? jo bija Svarīgi
sapņi kļūst arvien episkāki. pagājušajā naktī biju ciemos pie scorpse kaut kur centrālās stacijas rajonā tādā mīlīgas koka/mūra mājiņas otrā stāva truščobā. bet kas par jauku truščobu! viņa teica un cik jauki esot kurināt krāsni un nosmējās, ka cibas vecuma pollā esot trīs gadus noblēdījusi. kā Aspazija
diendusas snaudā es kāvos ar pūķi. tur bija balle. pasaku zemē baigā šaize kopš pūķis nāca pie varas un tā kā mani vecāki zinātnieki bija par kko notiesāti un nobeigti, bet tēs bija varen gudrs, tad es zināju kur paslēpts vienīgais ierocis ar ko to pūķi nokaut. tāda niecīga slēpju nūja ar durkli galā. ja nu nebija īstā, tad vienai citai beibei teicu paņemt blakus esošo verķi. uzskrēju pa vītņu trepju ārpusi knapi kur turoties, iebakstīju pūķim vēderā lai ieņem cilvēka formu, apburtam sargam atprasīju viņa zobinu un pāršķēlu to mazo bērnu ar zobinu uz pusēm. izlija melnas asinis un es nepaspēju nodurties un pamodos.
šonakt sapnī rīstījos ēdot tās izslavētās franču austeres (tik milzīgas, ka sprūda kaklā un visas tādas glumas) un bučojos ar fakultātes dekānu
viena gulēju slikti. toties jautri. sapnī redzēju, kā fjokla gribēja precēties lielā, zilā, briesmīgā košā fliteru kleitā. nu tādā, par kādām amerikāņu filmās līgavas māsas raud gaužas asariņas. tā kleita bija tik briesmīga, ka es asarām acīs gribēju viņu atrunāt no precēšanās. pamodos četros barot bērnu ar vienu vienīgu domu - ja reiz tā ir viņas dzīve un viņas kāzas, tak lai precās kamā grib un nesapratu, kas man tur par daļu tā sacepties
lol
sapņoju, ka bija kaut kāda čūsku trauksme. tās čūskas bija jāglābj vai kas, tur bija vēl pāris cilvēki, mums bija kaut kādas domstarpības un viņi mani ielika čūsku aplokā - es biju traktorā, zem tā bija sabērti zalkši un daži no tiem ap traktoru bija piesieti aiz astēm. man sirds lūza un bija ļoti pretīgi, jo es nevarēju saņemties un nokāpt un atsiet, jo tās čūskas bija divmetrīgas un resnas un sapsihojušās