Bija reiz tāds jūzeris cibā unpy. Nekas neesmu satikusi. Šonakt sapņoju, ka biju pie viņa ciemos kādā no bezgalīgi gariem izlocītiem komunālajiem dzīvokļiem kaut kur Rīgas centrā (tas dzīvoklis sapnī bieži figurē, man liekas ka tiešām tāda esmu bijusi) un malkas plītī cepām kartupeļus un kamīnā gaļu

Kaut kāds bezpriģels. Šonakt es biju ķipa uz lekcijām augstskolā, man tur bija steidzami kkas jāizdara, bet nezin kāpēc tas notika kkādā mazā jokainā namiņā un man līdzi bija vosi bērni. Es ar Dievu uz pusēm biju visu izdarījusi, vācu taboru, mantas, bija vēls vakars un tad kurjers atveda kaut kādus papīrus. Es atradu kkādu beibi, kas it kā neko nezināja, bet parakstījās, es vācu tos bērnus un tad tur bija tas papīrs kkur jāliek un tad es savācu savu taboru un jau saģērbušies mēs beidzot bij gatavi iet pa durvīm laukā, durvis aizcērtoties un nav jāslēdz, es protams stresā ka kāds bērnus nepaliek kur nevajag, viens jau izgājis, es turu durvis, un atbrauc buss ar to pašu kurjeru, viņš esot aizmirsis izkrāmēt tonnu papīra
Aiz šausmām gultā biju stāvus un pamodusies

Neizgulējos. Vispirms sapņoju, kā pie balkona no ārpuses bija jāurbj klāt kkādi nemizoti apaļkoka priedes baļķi. Balkons bija 1.stāvā un ne mūsējais.
Otrreiz paguļot pusstundiņu, kamēr bērns jau skolā man bija jāmaršē ar orķestri stiepjot (un pūšot!) tūbu. Šausmīgi smaga, sāp augšdelmi

Šonakt neizgulējos, jo man bija jāstrādā kkādā apsaimniekošanas kantorī par ofisa planktonu. Kkur uz Zvaigžņu vai Stabu ielas, tur pat bija cilvēki, kurus ļoti sen neesmu redzējusi, jo šis sapnis ar to pašu ofisu un tiem pašiem cilvēkiem nav pirmo reizi, tikai šoreiz vēl uzbrauca augumā, ka sen neesmu darbā bijusi un darbs sakrājies.
Vīrs no rīta ieteica pārbaudīt konta saturu, bet es esmu skeptiska

šonakt sapnī dejojot sabojāju potīti. bija absolventu pasākums, es tur aizvedu savu vecamammu, kas par visām varītēm pārmaiņas pēc gribēja, tad no manis notinās, es satiku dažus klasesbiedrus, pirms promiešanas viens man teica, ka tā jaka, ko paņēmu no kaudzes nav mana, es esot atnākusi citā. tad nu es vispirms sameklēju savu īsto jaku, tad kūlos cauri pūlim meklējot vecamammu un tad viņš mūs pavadīja līdz mašīnai

pamodos un ir slikti. potīte sāp, paiet īsti nevar, atkal sačakarēta. pati, protams, nezigulējusies

Sapnī man bija sekss ar kkādu četrpadsmitgadīgu džeku. Darbība norisinājās citā valstī no kuras man vajadzēja tikt mājās, pusaudzis mani pavedināja pēdējā vakarā pirms aizbraukšanas un nākamajā rītā viņa onkulis, kas bija manis dēļ izšķīries no savas (trakās) sievas, mani veda vispirms 300 km uz lidostu, bet pēc tam visus daudztūkstoš km līdz valstu robežai, jo vispār viņš savā pikapā bija salicis visu savu iedzīvi un gribēja ar mani sākt jaunu dzīvi (par ko es biju ļoti laimīga, ja neskaita to seksu ar viņa māsasdēlu) un pat vīzu bija pa kluso nokārtojis un atradis darbu galdniecībā
Un tā nu mēs braucām pretim laimīgai nākotnei rociņās sadevušies un es visu laiku baidījos, ka mani tūlīt iemetīs ķurķī

šonakt sapņoju angliski. tur bija daudz aizraujošu momentu un izklaidējošu sižeta pavērsienu, bet viskrutākais, kā es raudāju, jo par sava mīļākā prinča naudu biju nopirkusi skolas autobusu pilnu ar 'kids' lai glābtu bērnus no cilvēktirdzniecības un tad tur manikirētā zālienā atveda oranžu autobusu, kas pilns ar.. kazlēniem (kids)

Nu vai zinies, tad varbūt labāk lai sapņos nav bērnu un visi tevi uzskata par lohu. Šonakt sīki vizinājās ar kaut kādu sagrabējušu saldumu autobusu, man palika slikta dūša, jo tur bija baiss krateklis un autobuss bija pilns ar cepumiem, šokolādi un visādiem saldiem ēdamiem sūdiņiem. Aiz loga bija orkāns, kas pa gaisu cēla fūres u.tml. a mēs tur visi karnevāla krateklī ar baisu mūziku un man nebija naudas tādēļ pusceļā kāpu ārā sīkus atstājot un gāju aizņemties no draudzenes, kas priecīga šāva ar plastmasas pistoli un tad autobuss bija pazudis un tad pēkšņi kkur cilvēkiem pārpildīta laukuma vidū es izdzirdēju sava bērna sirēnu un tur viņi bija, visi vēl pilniem vaigiem un notriepti ar šokolādi. Izbraukuši pa zaķi, piestūmuši māgu un atstāti

Pamodos pusseptiņos šausmās nosvīdusi slapja.

Biju ķipa ciemos? Kaut kādās tipa darba darīšanās. Bija tur kkāds zirgs nevesels, bet arī ne slims, zvanīju kursabiedram, prasīju ko darīt jo bija skaidrs ka vai nu es tagad kaut ko vai neviens nekad neko. Tad tur pēkšņi bija suns. Reāli superīgs suns, tāds, kā parasti bomžiem. Uzvedīgs, socializēts, var redzēt, ka nav īsti suns. Mīlīgs, draudzīgs. Noskaidrojās, ka noplēsis kādu aitu. Es visa tāda samīlējusies saku 'nešaujiet, es viņu ņemu, dodiet man nedēļu'. Tad vispirms no suņa izgāžas labi daudz tārpu. Tad no manis. Es nezinu kā es tur esmu pēkšņi pusplika, bet nu labi. Tam visam pa vidu baigās sarunas par cilvēku glābšanām un reanimācijām un pirmajām palīdzībām ar vienu beibi tipa feldšeri uz ātrajiem. Es sakopju to grīdu, zvana vīrs - iebraukšot viņš man pakaļ. Es aizeju uz mašīnu pretī visa tāda plika slapja pēc dušas ietinusies palagā, bikses un apenes nodedzinājusi apkures katlā, sabučoju vīru, izņemu no bardačoka prettārpu zāles, paņemu uz katru svara kg vienu tableti, uzdzeru ar minerālūdeni, iedodu viņam arī (uz katru dzīvsvara kg vienu tableti). Izņemu no bardačoka drēbes, tūlīt iesim, atskrien tas suns. Vīrs izkāpj no mašīnas 'uķipuķi, cik smuks sunītits'. Es saku jā, reāli super. Žēl, ka principā vilks un koijots, no suņa tur tik 10%, viņš ir labi audzināts, bet nevar dzīvot mājā un plēš aitas, viņu nošaus. Smuks gan.
Vīrs ar tādu pārspīlētu nopūtu 'cik man ir laika uzbūvēt tev to voljēru?'. Nedēļa. Sabučojamies, eju ģērbties.
Pēkšņi no stūra atskan seksīga balss 'tas vīrs gan tevi ļoti mīl. Nu nav jau brīnums. Man arī tu būtu vienīgā. Kā karaliene tronī'
Pagriežos, ieraugu saimnieku. Uh! Kāds! Vīrietis! Un saku, ka mums nekas tāpat nekas nesanāktu, es neticu viņa solījumiem, bet paldies par labajiem vārdiem.
Tad tur pēkšņi ir ķipa bēres un viņš man saka, ka nav pārdomājis. Ejam pastaigāties pēc mielasta vai nopeldēties ezerā vai viņš mani aizvedīšot paskaitīt zvaigznes. Es atcērtu, ka nav smuki sērās sist kanti. Viņš tāds ka nenomira jau vīrs, tas izšķīrās

Karoče par daudz laikam skatīts Gaišā piemiņā, bet zemapziņa par mani augstās domās, šitādu pielūdzēju izdomāt! :D

Paguļot murgoju, ka man ar vienu mugursomu un trīs bērniem ar kājām jātiek līdz Vācijai un tur, cerams, tālāk uz Beļģiju, Kanādu vai Šveici

Tad jau labāk sapņot, ka mutisku eksāmenu ļoti smagā priekšmetā eksaminē bijušais dekāns, esošais dekāns, es atbildu kaila, bet man ir gari mati līdz krūtīm, kamēr uztur acu kontaktu, viss būs kārtībā, drusku piesedz un neko nepamanīs un vispār viens iespējams ir gejs, viens ir ļoti precējies un tad pēkšņi tur ir trešais ļoti gudrais profesors, kas lekcijās lika bildītes un Family Guy un kam ir brīnišķīgs melns humors, kas nosauc vārdā un saka 'nebaidies, tu tak pie manis mutiski noliki uz astoņi' un tad aiz durvīm sāk dauzīties profesore, no kuras visi baidījās, arī kolēģi, jo viņa bija ragana, daļu gāza ārā doktorantūras eksāmenos un vispār bija čūsku vecene, kliedza manu uzvārdu, sita ar dūrēm un sauca, ka to astoņnieku es no viņas esot izvīlusi. Tad eksaminācijas komisija saskatījās, ievilka elpu un kāds teica 'nu, kungi, kuram būs tas gods?!' un es sajutu, ka man drausmīgi gribas čurāt un pamodos nosvīdusi slapja

Vakar sapņoju, ka no noslīkšanas izglābu Allu Pugačovu. Nebija viņa nemaz tik resna kā izskatās, pēc tādas salijušas žurkas un pagalam maza sievietīte, pēc tam no šikas servīzes dzērām karstu tēju ar brendiju un šokolādes konfektēm

Šonakt es sapņoju, ka esmu stāvoklī un gaidu trīnīšus. Bet tas nebija lielākais wtf šajā stāstā, pārējo diemžēl neatceros

Šonakt viena plika gāju Gaujā peldēt, krūmos kāds sēdēja un uz mani skatījās.
Vīrs prasa vai tās jaunības dienu atmiņas. Es atcirtu, ka nav jau tā, ka viņš raudātu mani kailu ieraudzījis
Lol

šonakt baisi noguru. vispirms līdz vieniem gulēju nr.2. gultā, jo princese tā sastresojās, ka naktī neļāvu ar Pigiju pie rokas skriet pa istabu un lekt pāri ksilofonam, ka bija rūgti un ilgi jāraud. tad visu nakti risināju vīra paternitātes jautājumu, jo izrādījās, ka vīratēvs nav viņa bioloģiskais tēvs. un to bioloģisko bija jāmeklē ar īstiem detektīva paņēmieniem, jo zināms bij atikai tas, ka a) garš, b) bijis ap to laiku ļoti smuks populārs aktieris. pamodos pikta. uz vīru, protams :D

šīrīta fubļa bija iespaidīga un ne pirmo reizi. karoče Jēkabpilī biju ciemos? uz ballīti? kādā no mazajiem jaukajiem namiņiem ar minidārziņu riņķī. un tur bija daudz smieklu un nevainīgs flirts un pirts un ēdieni un dzērieni un mūzika un tad tur pēkšņi bija tipa medības uz lāci un tad pēkšņi tas lācis bija turpat blakus un tik traks, ka glābāmies mašīnā un viņš mašīnas durvis rāva vaļā, metāls čīkstēja. un tad viņš man iegrāba ribās (bija tāds drusku pušš) un kājā izkoda robu, bet iznesot koka sētas daļu mēs tomēr aizbraucām pretī labākai nākotnei.
no gultas izlecu, lēcienā pēc telefona pamodos, mani reāli tresīja tā, ka grūti bija izlasīt cik rāda pulkstens. un tad tā arī telefonu sažņaugusi drusku pagulēju tālāk, trīcot kopā ar visu milzīgo divguļamo gultu
laikam jāpriecājas, ka sapnī bikses nepielaidu :D

Šonakt sapnī satori galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners visā savā švītiskajā godībā stāstīja man kaut ko par Sorosu. Ūsas viņam bija trīsreiz izteiktākas, visas tādas ieveidotas un ķemmētas un man nezin kādēļ bija jādomā par Rembo un Verlēna kaislīgajiem romantiskajiem sakariem

Šonakt vispār krāšņi. Bija man kkāds mini hipsteru bizniss mazpilsētā. Laikam Gulbenē. Un blakus, drusku tālāk bija Gunāram. Tam kolorītajam ūsainajam vīram no visādiem šoviem. Apmeklētāji riņķī negāza, tad nu mēs divatā saņēmāmies aiziet apskatīties un Dot Padomus. Bija viņam tur akvāriji ar zvēriem. Zivīm, rupučiem, vienā pat ezis, bebrs, nūtrija u.tml. un tad nu mēs viņu apbērām ar padomiem kā akvārijus vajag lielākus, lai cilvēkiem nav žēl, zvēriem labāk, viņam arī neizsūtīs dienestus, un vispār vajag ugunskura vietu vai nu smuku metāla vai ja nav naudas, kaut akmeņus smuki salikt un piedāvāt atrakciju cept uz kokiem desas un s'mores

Vakar diendusā savukārt dzīvojām Purvciemā, vienā no tām briesmīgajām mājām kas uz augšu pēkšņi kļūst resnākas, mūsu dzīvoklis bija tajā pārkarē, kur apakšā nekā nav, ti ai pie loga bija atpūtas zona ar milzīgu dīvānu, man nelabi metās katru reizi kad jāiet uz to istabas galu, es sarūgtināta domāju par to, cik 'forši' nopirkt man tādu dzīvokli zinot cik ļoti man nepatīk augstums, ja pašam te nav jādzīvo, un tad pēkšņi fanfāras un prožektori (pavisam burtiski), ienāca Dāvids? uzstūma mani uz tā dīvāna, sanāca psihologi, stilisti, frizieri, bērnu audzināšanas eksperti un sāka sarunu šovā mani analizēt. Bija arī video faili ar cilvēku viedokļiem, ierakstītie smiekli un ovācijas
Šķiet, ka nekad nebiju tik ļoti priecājusies par 'mamma, celies!'

Tagad celšos. Atkal stīva. Nezinu, kur bija jāiet Mildai, bet Libertija aizskrēja kādās svarīgās darīšanās. Es gan paprasīju vai franči nevar palīdzēt, bet man lika ātri izvēlēties un kāpt augšā. Likās, ka lāpa būs smagāka un taču tikai vienā rokā, tā nu labāk abās un turēju zvaigznes. Acīm ciet gan, jo man briesmīgi bail no augstuma

Šonakt biju spiesta kārtot eksāmenu filozofijā. Nevarēju atrunāties ar to, ka es nestudēju, pat ja studētu, filozofija man ir par grūtu. Sākumā bija neticība, tad nāca smiekli, beigās jau izmisusi stāstīju kā knapi ar Dievu uz pusēm otro reizi eksāmenu liekot dabūju knapu piecinieku. Un ka es vispār biju pirmā kas pie Vilnītes nenolika, viņa nezināja cik ir jāliek ja ir neieskaitīts, bet kaunējās likt vieninieku, ielika trīs. Un man šķiet ka tas knapais pieci arī nebija pelnīte, viņu šausmināja doma, ka mani jāsatiek vēlreiz, jo es to moku laikā uzreiz atzinos, ka norakstīt nemāku un špikot arī ne

Viss, tagad inteliģentā frendliste no manis atteiksies
:D