Es atsauces uztveru šādi - papildus info avots, ja tas, ko stāsti ir ieinteresējis, kur lasītājs var gūt dziļāku ieskatu.
Attiecīgi, ja šis vispārzināmais fakts kaut kā ietekmē raksta gabala tēmu, tad atsaucos. Pieņemsim, raksti par spalīšu infekcijām bērnudārzniekiem un to kā tās apkarot.
Ievadā varbūt saki, "ir zināms, ka spalīšu infestācija novājina organismu", tādēļ viņus vajag nīdēt, es liktu atsauci uz avotu, kur ir vispārīgi šis novājināšanas jautājums apskatīts.
Savukārt, "spalīši pieder pie veltņtārpiem", ja klasifikācija nav nesen pārskatīta, tad atstātu bez atsauces. Jo tas nav būtiski tālākajam tēmas izvērsumam.

tas atkarājas ;o)

ja tas ir kaut kas tik vispārzināms, ka jau gadsimtiem ir visiem skaidrs, tad nebūtu jāatsaucas, bet, ja pie rokas ir teiksim 1784. gada publikācija, kur konkrētais fakts pirmo reizi literatūrā ir minēts, tad būtu forši to atsauci ielikt.

Es teiktu tā — ja tā ir vispārzināma jomas ekspertu vidū, varbūt arī ir vērts pameklēt avotus. Ja tā ir vispārzināma arī vispārējās publikas vidū, tad nav vajadzīgs pūlēties.

Man par atsaucēm skatu punkts tāds, ka lasītājam ir tiesības a priori neticēt raksta autora viedoklim, un tādēļ katram ne-acīmredzamam apgalvojumam (it īpaši, bet ne tikai tiem, kas ietekmē secinājumus) ir jābūt pamatojumam. Nu un šis pamatojums var būt loģisks, secinot no jau iepriekš konstatētā; var būt eksperimentāls (tur gan autoram bieži nākas ticēt, ja nav viegli pārbaudīt), vai arī no uzticamas literatūras.

T.i. jāskatās, gan cik vispārzināms, gan cik saskan ar to, kam cilvēki tic vai grib ticēt - ja kāds mazāk zinošs vai radikālāk noskaņots lasītājs varētu gribēt neticēt vai nepiekrist, tad atsauci vajadzētu.