21. Janvāris 2022 (12:38)
Šodien atkal bērns stāstīja par vienu savu draugu, kurš ceturtdienās un piektdienās nav skolā, jo nav, kas viņu aizved. Visu dienu par to domāju un sirds sažņaudzas
Comments
|
Posted by: porcelāna lellīte (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} neraate) Posted at: 21. Janvāris 2022, 13:24
|
|
Tas ir tas, kas mani šokē. Ja manos skolas laikos uz skolu nenāca problēmbērni vai no alkašu ģimenēm, kad plostoja un nesekoja līdzi, tad šobrīd mācības kavē normālu ģimeņu bērni jo vienkārši nav citu variantu. Vai nav vecākiem resursu tos variantus meklēt. Līdz ar to māja kkādā dundurciemā ir vāks, jo lielākoties nav variantu bez mašīnas. Kkas arī nebija bijis skolā, jo mašīna saplīsa
|
Posted by: Birjuza (
ninona) Posted at: 21. Janvāris 2022, 13:33
|
Nu, tie, kas netiek uz skolu, jo mašīna saplīsa... Tur gan jau bieži vien stāsts par ārkārtīgi labvēlīgām ģimenēm, kas nopirkušas mājas/zemi jaunajos attīstītāju ciematos, bet bērnus skolo Rīgā. Vecāki ir saknē radījuši milzu problēmu, kur dzīve turas uz auto un elektrību.
Novados teju no katra māju pudura, kam kaut kāds vēsturisks sīkciema vārds, izvadā pagasta autobuss (jā, ceļā dažkārt stunda kaut skola 8km attālumā). Bet jaunā pierīga ar visādām bērzupēm, aveņkalniem un rožlejām...
|
Posted by: Antuanete (
antuanete) Posted at: 21. Janvāris 2022, 15:34
|
|
Jā, es no šitā baidījos un vairījos, domājot par to, kur turpmāk dzīvot. Gribējās viensētu upes ielokā, bet tur tādā pakaļā loģistika, ka viss turētos uz auto, tā nu nācās no sapņa atteikties. Bet īpašums vietā, kur skola kājāmejamā attālumā, ir baigā privilēģija vai veiksme.
|
Posted by: Birjuza (
ninona) Posted at: 21. Janvāris 2022, 15:42
|
Jap, es arī sapņoju par meža ieloku un stirniņām. Bet, nu, mūžs vēl garš, bērni izskolosies, izlidos un tad varēsim sev uzpucēt kādu mazmājiņu pie dabas krūts.
Pagaidām labāk, ka skola un pulciņi bērniem pieejami pavisam patstāvīgi bez jebkādas loģistikas.
|
Posted by: smille (
smille) Posted at: 21. Janvāris 2022, 18:16
|
|
Varbūt pēdējos 5-10 gados kas ir mainījies uz slikto pusi, bet man draugs dzīvo pie Valmieras (netālu no Sietiņieža) un no viņa mājas vēl vairāk iekšā mežos pilnīgā nekurienē esot dzīvojusi nezināma statusa daudzbērnu ģimene un viņš teica, ka to ceļu uz divu māju puduri meža vidū vienmēr esot iztīrījuši ļoti agri, lai skolas autobuss var aizbraukt. Man kā rīdziniecei tas šķiet kosmoss, jāsaka ka arī Ikšķilē daudz kur tas autobuss nebrauc, bet cik saprotu ārpus pilsētas Saulkalne-Dobelnieki-Tīnuži-Tūrkalne apli gan izbrauc un visus uz skolām aizved.
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 21. Janvāris 2022, 18:18
|
|
ļoti atkarīgs no pašvaldības un tā, vai IZM neslēgs/neapvienos skolas, tur nav nekādas loģikas un cik redzēts laukos vienā citā Latvijas galā, arī ar loģiku tam sakara maz. uz to izvēloties dzīvesvietu paļauties var maz, tieši tāpat kā uz sabiedrisko transportu. te viņš ir un te pēkšņi viņa vairs nav
|
Posted by: h2o roze (
udensroze) Posted at: 21. Janvāris 2022, 22:24
|
|
tikmēr pašiem būs svarīgi,ka ārsti tuvumā :P
|
Posted by: Birjuza (
ninona) Posted at: 22. Janvāris 2022, 08:32
|
Ak, pesimiste!
Līdz tam laikam jau katram mājās būs personīgais veselības pamatpārbaudes robots un vispār ēkonsultācijas ir jau tagad.
Un vispār mums ar vīru pat pēc esošajiem nosacījumiem vēl pensija nebūs ne tuvu :) Jaunieši ;D
Skolotājai jau sen vajadzētu par šo celt socdienestus augšā.
P nupat stāstīja, ka paralēlklasē, ar kuru tagad apvienoti mācās, viena meitene regulāri nenākot uz skolu, jo "slima", skolā neesot aptuveni tik pat daudz, cik esot. (Es te pirms kāda pusotra gada par to meitēnu rakstīju, ka pēc līdz tumsai sēž rotaļlaukumā un cītīgi piesaista apkārtējo uzmanību ar savu akšausmasšausmas statusu, kur vecāki mājās būs naktī, bet brālis sitīšot.) Vienkārši vecāki ikdienā agri no mājas prom vai tiešām guļ, bet šī neceļas, kad stundas sākas tik paziņo skolotājai, ka slima. Un vecāki atsperdamies gadā zīmes (mamma medmāsa). Tur arī sen bija vieta vismaz ārstam, ja ne socdienestam. Pieaugušos pie tik lielas darbnespējas pa invaliditātes pārbaudēm izvazā.
Man te "laukos" drīz vairs sirds nežņaugsies nemaz. Tā jau nožņaugties var.
Katru dienu, kad eju pakaļ V, sastopos ar M bijušo klasesbiedreni, kas atnākusi pēc sava mazā brālīša (varbūt 2 gadi ir), bet lielākais brālis tikmēr izņem vēl otru sīko no citas grupas, pēc tam viņi četratā aiziet līdz skolai, kāpj pagasta autobusā un brauc uz mājām sīkciemā. Nezinu, kāda ir viņu loģistika no rīta - kad ierodos ar V, tas bērns jau ir grupā.
Un tādu stāstu te daudz. P klasē puiks, kuru savulaik dienās, kad mammai pilna diena veikalā, uz bd un no bd veda lielais brālis. Ir klasesbiedrs, kurš dzīvo ar vecvecākiem, bet vecāki Rīgā (pat nevis Īrijā!). Bērni, kuru vecāki strādā maiņu darbu kādā no vietējiem lielajiem kokapstrādes uzņēmumiem - viens vienu maiņu, otrs otru, ģimene knapi satiekas, sanāk tā, ka, kad jāiet uz skolu - viens vecāks darbā, otrs - guļ. Visi tie pusaudži, kuriem reāli ikdienā jāpieskata mazie brāļi/māsas, kamēr vecāki darbā.
Labi gan, ka vismaz tādu riktīgi dzērājģimenīšu gandrīz nav.