padoms bērnkopībā
aug buciņš aug radziņi. iekož man, tātad, rokā. ziluma nebūs, bet vienalga nepatīkami, es skaļi un noteikti pasaku 'Nē!' un sākas gaudu ārija ar krišanu gar zemi un aurēšanu uz pusminūti vai ilgāk. šitas ir jāapgriež saknē, tasir tagad, kamēr nav palaists garām īstais mirklis. ko īsti darīt? kā pareizi reaģēt? ir man arī kkādas grāmatas par tēmu, bet visas vecmodīgas un tgd nav laika lasīt
Ehrm, izklausās šausmīgi, bet, kad Helmei bija kaut kas ap 7iem mēnešiem un viņa mēģināja man kost, tad dabūja vienkārši ar plaukstu pa muti (nu ne stipri, protams), divas reizes tā mums sanāca. Nav vairs nekad kodusi.