padoms bērnkopībā
30. Novembris 2015 (17:32)
aug buciņš aug radziņi. iekož man, tātad, rokā. ziluma nebūs, bet vienalga nepatīkami, es skaļi un noteikti pasaku 'Nē!' un sākas gaudu ārija ar krišanu gar zemi un aurēšanu uz pusminūti vai ilgāk. šitas ir jāapgriež saknē, tasir tagad, kamēr nav palaists garām īstais mirklis. ko īsti darīt? kā pareizi reaģēt? ir man arī kkādas grāmatas par tēmu, bet visas vecmodīgas un tgd nav laika lasīt
es totally neesmu vērā ņemams avots, un tas bija lielākā vecumā, bet mans vienīgais mēģinājums apkrist gar zemi, tirināt kājas un brēkt, esot beidzies ar to,ka māte sākusi zviegt. zviegusi,kamēr es nebeidzu, vairāk neesmu atkārtojusi.
bet,mūsu ģimenē ir tiešām drausmīgi skaļi smiekli.