padoms bērnkopībā

aug buciņš aug radziņi. iekož man, tātad, rokā. ziluma nebūs, bet vienalga nepatīkami, es skaļi un noteikti pasaku 'Nē!' un sākas gaudu ārija ar krišanu gar zemi un aurēšanu uz pusminūti vai ilgāk. šitas ir jāapgriež saknē, tasir tagad, kamēr nav palaists garām īstais mirklis. ko īsti darīt? kā pareizi reaģēt? ir man arī kkādas grāmatas par tēmu, bet visas vecmodīgas un tgd nav laika lasīt