Jap, dzīvs.
Scenārijam, kas līdzīgs Tavam, pieslējušies diezgan daudzi, pieaugam laikam. Bet mēs te, zinies, bariņš ļautiņu ar palēnām novecojošiem vecākiem, bet paši bez bērniem, dažs bez otrām pusēm, airējam tāpat tālāk iepriekšējo laiku realitātē. Tikai virpas kļuvušas smagākas, gadžeti nopietnāki un prasmes augušas kosmosā.
Ja varētu, es varbūt būtu dzīvojis citādi, kaut arī nevaru iebomāties kā. Ja ar sevi ne līdz galam tiek galā - kādi bērni, labāk Ciba.

Welcome back! *fistbump*