Pēc 5 gadu ilguša finansiāla un saimnieciska bezpriģela, pateicoties manam nenormāli foršajam brālim un Lejiņa draivam, beidzot finišē bezgalīgais Rīgas dzīvokļa remonts, finišē arī mans uzkrājuma konts un daži pēdējie nervi, kurus šis projekts veiksmīgi iznīdēja, līdztekus attiecību drāmai un 50 shades of vilšanās+izmisums. Vēl jānoņem krāsa 2 durvīm, jānoslīpē, jāieliek stikls/mozaīka un jāizvāc Vectēva "mantojums" no pagraba - 25 m2 ar tetrapakām, burkām, Cīņas, Literatūras un Mākslas ķīpām, rūpīgi iebalzamētām 50 gadīgu putekļu un zirnekļu tīklu kārtās.

šodienas hailaits ir tāds, ka jums diezgan drīz būs iespēja dzīvajā atkal dzirdēt Hope Dies Last. welcome, hehe.

un atkal klusi klusiņām ir cēlušās pārtikas cenas
pavisam vēl nezen standarta 450 gr (pat ne 500ml) dzeramais bio lakto (bez garšiņas) ar atlaidi maksāja 99 centus. tagad jau 1.39 eur
un fasētās ķekavas c''alu filtejas jau ir pāri 10 eur/kg!
pavisam vēl nesen ap 10 eur/kg bija liellopa cena...

Tags: rant

Biju uz rīgas mazākā kabarē noslēguma koncertu (?) un jāatzīst ka tas ir labākais ko es vispār dzīvē esmu redzējusi

nedrīkst divus gadus pēc kārtas būt auksts un slapjš jūnijs! nav brīv!!!!!!!!

kāds laiks?: aaaaaaaaaaaaaaaaa

bijām vakar uz ODU nacionālajā. visi slavē un un un varbūt tāpēc, bet manā skatījumā izrāde neiziet no rāmja "normāla izrāde". daudz "izkritienu" dramaturģiskajā materiālā.

vienīgais, kas likās izcils, ir abu vīriešlomas tēlotāji, es tur redzu SN nominācijas.

Brisele kopumā likās forša. relaxed, netīra un smaržoja pēc ziedošām liepām. baigi neko nepaspēju pastaigāt un paskatīt, jo piedalījos Slow Food Terra Madre pasākumā, kurā viss visu laiku ievilkās. uz pirmo dienu nebijām, jo lidojums bija tikai vakarā. otrajā dienā bija apm. 2h brīvā laika, trešajā dienā brīvā laika nebija vispār, bet mēs atļāvāmies uz brīdi aizbēgt un izskriet apli pa centru, bet ceturtajā agri no rīta jau bija jādodas uz lidostu.
kkādi hailaiti:
*svinīgajās vakariņās attapāmies pie A-Eiropas galdiņa - es un priekšniece, pavārs no Līgatnes Pavāru mājas, igaunis no Sāremā, baltkrieviete, kas dzīvo Itālijā un poļu pāris no Zakopones. abas lietuvietes, gan kaut kā bija pamanījušās iesēsties Vakareiropā. bet, jā, šis likās smieklīgi, jo mēs tur bijām 60+ cilvēki. cik ievēroju, mūsu galdiņam arī kopā ar vakariņām pasniegtais free alkohols beidzās visātrāk.
*drausmīgi noguru 3h neskaitāmas reizes skaidrojot cilvēkiem, kas ir lācenes un ķimenes (uz taste&talk Juris bija atvedis Jāņu sieru ar lāceņu ievārījumu).
*ļoti daudz (konkrēti man - pārāk daudz) runājām par agroecology un to, ka cilvēki ēd pārāk maz pākšaugu un neprot tos pagatavot. ja kādam aktuāli, var pievienoties Slow Beans kustībai.
*tā kopumā foršs komjunitijs

https://www.slowfood.com/events/terra-madre-europe-2026/

Tags: beļģija

ATDOTS

ir pieejams ielūgums divām personām uz China Moses | Latvijas Radio bigbends, šovakar 19.00 Kongresu namā.
https://www.latvijaskoncerti.lv/lv/aktualitates/pasakums/china-moses--latvijas-radio-bigbends/3863/

enīvan?

I think that one of the things that patriarchal religion or the founders of patriarchal religion realized was that there were two ways to control people.
One was to cut off and marginalize and demonize sexuality.
And Wilhelm Reich, of course, wrote at length about the result of orgasm denial and how he felt that that this kind of patriarchal perversion of natural sexuality was what led to Hitler's Germany and and to the kind of abusive sexuality that that takes over often in patriarchal societies.
But the other was to control death, control sex and control death.
And, and you now cut off people from their ancestors.
And every Indigenous culture has this relationship with the ancestors.
They're there watching over you.
They're there to try to help you.
You have a continuing relationship.
And all of a sudden, no, you don't.
You have to go see the priest if you want to understand what to do spiritually.
You have no direct access.
And I think by controlling sexuality and by controlling death, they created this powerful engine for controlling societies and turning them into war machines that that help them to acquire massive wealth and power.
And I, I kind of think you're seeing that right now in the world as Christian nationalism has become so powerful in America.
And you have, it's just riddled with abusive sexuality and with this, this denial of love.

https://open.spotify.com/episode/2m8T2d00VI1gj7gjFOLPPg?si=3200ba3d98a64fc3

pēdējo septiņu nedēļu laikā lielāko daļu esmu bijusi prom. trīs nedēļas Venēcijā, tad Romas garās kāzu jubilejas brīvdienas, komandējums Parīzē.
pēdējās piecas nedēļas visu laiku esmu drusku slima. klepus, iesnas, sāpīgs kakls. jū neim it. un temperatūra gandrīz visu laiku turas drusku paaugstināta. jāiet pie ārsta. vai arī jāatpūšas tā pavisam.
spēka gan ir daudz, svētdien kā aizskrēju, tā noskrēju pusmaratonu diezgan superīgā laikā.

strādāju uz Alberta ielas un braucu uz darbu ar riteni.
vienīgais, ko gribētu, lai gidi nav idioti un savas grupas uz ietvēm drusku savāc kompaktāk.
man negribas tūristies dzindzināties virsū, bet viņi stāv, skatās uz augšu, klausās savas austiņas un pilnībā nobloķē ietves. abās pusēs!

Rītdien būs apritējusi nedēļa kopš manas jaunās autovadītājas karjeras sākuma - pa šo laiku esmu izbraukājusies uz laukiem, uz pilsētu pa visādiem veikaliem, treniņiem un kafejnīcām, sestdien arī brauciens uz Valmieru bērnelim uz pirmo futbola turnīru, pēc kam vēl lielais rimi (makaronu ēdājiem vajadzēja sapirkt visu veidu makaronu krājumus pa akcijas cenām), un pamaldīties mazliet pa Valmieru, jo es biju aizmirsusi tās specifisko ģeogrāfiju ar veselu vienu tiltu pāri upei, un nezin kāda iemesla pēc nebraucu pa taisno uz estakādēm, bet gan izbraukalējos pa visādām mazieliņām (pa kurām kursos biju braukusi kādas reizes 10, līdz ar to atcerējos visas bedres un ceļazīmes), līdz nokļuvu atpakaļ pašam centram un tam tiltam.
Kopumā jau reāli forša brīvība, kas pilsētas apstākļos dzīvojot nav aktuāla pat ne mazliet, bet šādos mazmiestos gan ir ļoti svētīga.
Par aktuālām visādām parkošanās lietām - sanāk, viss sanāk, laikam autobraucēja izjīuta un gēns tomēr ir labi pārmantojies.
Un kad cienītais vienā reizē man kaut ko sāka stāstīt par riteņu pagrieziena leņķiem un stūres grozīšanu, nepārliekot rokas, tad es varēju atbildēt tik to, ka es par šīm lietām vispār nedomāju, tās vienkārši notiek un kā kurā reizē sanāk, tā es arī daru.

sestdien zaļumballi nācās pamest jau otrajā minūtē, jo kādam šķita laba ideja ēst no puķupodiem kūtsmēslus.
(Īsumā par dzīvi)