 |
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) jan09 | |
|
|
|
|
|
|
|
citāc: ...ir teorija, ka dzīvojam postapokaliptiskā fāzē pēc "lielā reseta" kaut kur 19.gs. un vecie arhitektūras un mākslas pieminekļi ir šīs iznīcinātās kultūras paliekas. Nešķiet far fetched, you daudz ko no tā tīri objektīvi mūsdienās neviens neprastu izpildīt, kur nu vēl masveidā. Elementārām noliktavām ķieģeļu likums bija filigrāns un ar vijeboniem. Tagad celtnieciņi mocās betona kluci dabūt līmenī, kur vēl domāt par smukumiem. Tas pats ar mūziku. Klasiskā mūzika ir pārpasaulīga priekš mūsdienu cilvēka, jo tā tik tiešām nav no mūsu pasaules. Tāds radošums kombinācijā ar grāciju (grace) un dievišķas klātbūtnes efektu nav iespējams mūsu apzināti deracinētajā, dumbed down pasaulē. (c) Gnidrologs (klab.lv) un svaigs piemērs: https://nra.lv/neatkariga/riga/517167-rigas-mukusalas-promenades-problemas.htm*** Mūkusalas ielas promenādes izbūve par 20,8 miljoniem eiro veikta tādā kvalitātē, ka drīz vien būs jāiztērē vēl tikpat, lai neļautu jaunajai būvei iegāzties Daugavā. Promenādes izbūve tika sākta 2023. gada beigās un ilga divus gadus līdz nodošanai ekspluatācijā 2025. gada 22. decembrī. Tas atbilda termiņam kredītlīgumā starp pašvaldību un Latvijas valsti. Promenādes atvēršana publikai datēta ar šā gada 9. janvāri. Taču prieks par jaunbūvi turpinājās tikai līdz brīdim, kad ziemu nomainīja meteoroloģiskais pavasaris. Tajā brīdi “pasēta nokusa reizē ar sniegu un ledu,”... Mūkusalas promenāde parāda visu būvniecības procesa dalībnieku degradāciju, ja salīdzina to, kas uzbūvēts nupat, ar to, kā būvētas viduslaiku pilis. Lai gan tās sagrautas pārsvarā Ziemeļu kara laikā (1700-1721), to drupu sienās joprojām ieraugāmi lieli laukakmeņi 2-3 stāvu māju augstumā par spīti tam, ka lietus šīs sienas bez jumtiem skalojis un sals ārdījis simtiem gadu. Šīs sienas apliecina, ka principā laukakmeņus sasaistīt ar javu ir iespējams. Kaut kas no šīm prasmēm tika pārmantots pat līdz Akmens tilta celtniecībai ap 1955. gadu. Tā laika celtniecība līmeni apliecina Akmens tilta nobrauktuve, kas glabā par veidni izmantotā dēļa zaru rakstu. Lūk, kādam jābūt betonam, no kura 70 gadu laikā ar visām bargajām ziemām, ilgajiem lietiem, lielajām vētrām un - galvenais - automobiļu un tramvaju radītajām vibrācijām nobrucināti betona putekļi ne milimetros, bet mikronos izsakāmā biezumā. ***
|
|
|
|
|
|
|
|
|
jan09 | |
|
|
|
|
|
|
|
dienas prieks:
...tikai četrās Eiropas valstīs ar pensiju var normāli dzīvot vecumdienās.
Analītiskā centra "Datapulse" pētījums liecina, ka tikai četrās no 30 pētījumā iekļautajām valstīm ar pensiju pietiek normālai dzīvei vecumdienās.
Runa ir par Rumāniju, Čehiju, Poliju un Spāniju. Minētajās valstīs valsts pensija pilnībā nosedz ikdienas izdevumus.
Jāpiebilst, ka, piemēram, Vācija ir iekļauta sarakstā "valstis ar deficītu", proti, valsts, kurā nepietiek līdzekļu ikdienas tēriņiem vecumdienās. Vācijas vadība gan cenšas situāciju labot, izveidojot speciālu pensiju komisiju, kas mēģina reformēt pensiju sistēmu.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
inese_tk | |
|
|
|
|
|
|
|
dienas stacionārs, tātad. es jau te minēju, kā es tiku pie nosūtījuma. ja mazliet plašāk, tad - šis "piedzīvojums" + visādi citi stresa faktori, tai skaitā situācija un atmosfaira darbā (un tas, ka man nemaz negribas strādāt, to, ko es strādāju), mani ap gadumiju bija diezgan ļoti nomākuši. es vispār necik nejūtos mērķauditorija pašenei, bet man bija domas par to, ka būtu ritīgi forši saslimt vai tikt pie kkādas traumiņas (viegls smadzeņu satricinājums, piemēram), lai vismaz uz brīdi visi un viss vnk atpistos no manis. + novēroju ķermenī visādas disregulācijas pazīmes - piem, mētājamies ar dzīvesbiedru dīvānā, bindžojam vieglu, fun, komforting seriku - ir cozy un nav nekādu ārēju stresa faktoru, bet es ik pa laikam saprotu, ka esmu nenormāli savilkusies un sasprindzinājusi visādas ķermeņa daļas. to pamanot centos tās apzināt atslābināt un dziļi paelpot, bet pēc brīža atkal un atkal konstatēju, ka saspringums ir back. sāka arī parādīties problēmas ar miegu. es lielāko daļu dzīves esmu pavadījusi ar miega traucējumiem, galvenokārt, nespēju aizmigt (un pēc tam pamosties), bet pēdējos gados situācija ir ievērojami uzlabojusies, tāpēc arī satraucos, jo ļoti negribējās, lai šis atkal sabojājās. nu un vnk visādi deprīgi simptomi, kā grūtības saņemties darīt jebko, arī tipa foršu, utt. kādā rītā pie kafijas lasot ziņas, izlasīju par palīdzības anketu, ziņkāres dēļ aizpildīju un gandrīz uzreiz saņēmu ziņu, ka jau nākamajā dienā varu apmeklēt psihiatru. brīdi šaubījos, bet turpināju būt ziņkārīga un šo iespēju izmantoju (pēc nedēļas, nākamā diena likās too much). protams, dabūju recepti AD, bet iepriekšminētā saspringuma dēļ interesējos vai nevar dabūt nosūtījumu, pie deju un kustību terapeita (es pie tāda esmu gribējusi iet jau iepriekš, bet finansiālu un ģeogrāfisku apsvērumu dēļ nav sanācis). izrādījās, ka atsevišķi nevar, bet dabūju nosūtījumu uz dienas stacionāru, kurā ir iekļauts šis terapijas veids. pareizāk sakot, būtu jābūt, bet nebija. parasti rinda uz dienas stacionāru Strenčos esot vairāki mēneši, bet es tiku pēc ~mēneša. godīgi sakot, efekts bija jau pirms es tur nokļuvu, jo pēkšņi kalendārā bija pārādījies datums, kuru gaidīt, jo tad es "saslimšu" un varēšu neiet uz darbu un veltīt laiku sev/pauzei. tas diezgan jūtami atlaida daļu no depra un jau likās, ka dzīvot kļuvis krietni vieglāk. nekādus medikamentus tā arī nesāku lietot. sāku 11. fevrālī. uzzināju, ka dejas un kustību terapeite iet prom no darba, jauna vietā nav atrasta un šīs nodarbības man nebūs. uz drāmas terapiju nevarēju iet, jo esmu strādājusi kopā ar terapeiti pie vienas KVFR izrādes. atlika fizioterapija, mūzikas terapija, vizuālās mākslas terapija un psihologs. fizioterapija - laikam jēdzīgākais, ko es tur dabūju un darīju. mūzikas terapija - diezko neklikšķēja ar terapeiti. mazliet saprotamāka man viņa kļuva, kad uzzināju, ka gandrīz visu mūžu nostrādājusi par mūzikas skolotāju un par terapeiti izmācījusies tikai kovidlaikā. viņa bija ļoti tendēta uz padomu došanu, tai skaitā tādu, kas pēc maniem standartiem atbilstu lekšanai Karpmana trīsstūrī. ar mūziku neko baigi nedarījām. vizuālās mākslas terapija likās interesanta, bet tur savukārt knapi paspēju kko iesākt, tad dažādu iemeslu dēļ izkrita dažas nodarbības un tad terapeite vienkārši saslima un tā arī viss beidzās. psiholoģe - brīžam likās ok, brīžam ne visai. kopumā radās iespaids, ka psihologs, atšķirībā no psihoterapeita ir visai bezjēdzīgs. piefiksēju, ka runājot ar viņu domāju par to, kā man gribētos par šo pieredzi pastāstīt un parunāt ar savu psihoterapeiti. not sure vai tas ir normāli vai nē. visas nodarbības notika individuāli, man nebija nekas grupās (kā bija šai influencerei pirms ~10 gadiem Veldres ielā Rīgā). man īstenībā laikam būtu patikusi kkāda viena nodarbība nedēļā grupā. bet drāmas terapija laikam mēdzot notikt grupās. pārsvarā notika 9-12, nebija katru dienu (man gan arī katru dienu reāli nebija ko salikt, neies jau katru dienu runāt ar psihologu). uzsākot un beidzot bija tikšanās ar dienas stacionāra vadītāju psihiatri - tā gan bija ritīgi forša un entuziastiska un, par laimi, necentās uzspiest AD lietošanu. vai realitāte atbilda manām ekspektācijām? laikam īsti nē, galvenokārt tāpēc, ka nebija tas, ko es gribēju visvairāk - kustību terapeits. bet nu bija daudz fizioterapijas, tas arī bija kūl. vai es ieteiktu šo citiem? noteikti, īpaši, ja ir pieejamas sociālās garantijas t.i. apmaksāta slimības lapa + jūs nepazīstat nevienu no terapeitiem un ir pieejama pilna programma. nu vienīgi vēl es novēroju, ka tur tie speciālisti ir pieraduši drusku pie citādākiem gadījumiem - nu tādiem, kuri visdrīzāk pievērš daudz mazāk uzmanības savai iekšējai pasaulei. nu vai nepievērš vispār. nu un vēl, varbūt izklausīsies augstprātīgi, bet brīžam tur bija tāda lauku un varbūt arī neprofesionalitātes sajūta - saistīta ar speciālistu savstarpējām sarunām, visādiem stereotipiem, padomu došanu un tā. reālie un taustāmie ieguvumi - iespēja mēnesi neiet uz darbu, netērējot atvaļinājumu un saņemot piķi. reāli atpūtos no dirnēšanas pie kompja - es gan dirnēju arī Heroes, īpaši sākumposmā, bet laikam ejot to darīju aizvien mazāk un atsāku lasīt grāmatas. man jau kādu ilgāku laikposmu bija palicis grūti to darīt. izlasīju veselu čupu. ļoti minimizēju smēķēšanu. pārstāju pirkt paciņas, tik drusku pastreļīju dzīvesbiedram tabaciņu. fizioterapija bija forši, vajadzētu tik turpināt iesākto. man bija licies, ka brīvajā laikā pievērsīšos mājsaimniecībai un revidēšu skapjus utt. - tas nenotika, ģemperi joprojām gāžas virsū, kad atver skapja durvis. bet bija tiešām foršs un silts un mierīgs un rūķīgs laiks pa māju ar dzīvesbiedru. skaista ziemiņa bija.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
jan09 | |
|
|
|
|
|
|
|
dienas raksts: https://pietiek.com/raksti/migranti_un_buldozeri/*** Latvijai nav burtiski jākopē Dānija. Taču Latvijai ir pienākums saprast, kā darbojas šis mehānisms. Valstis nesabrūk vienā rītā. Tās sāk zaudēt sevi tad, kad pārāk ilgi izliekas, ka paralēlas telpas, paralēlas lojalitātes un paralēlas normas ir tikai "daudzveidība", nevis drauds valstiskumam. Ja Latvija grib līdzīgu rezultātu - proti, novērst problēmu, pirms tā kļūst neatgriezeniska, - tai jārīkojas laikus. Jānovērš augsta riska grupu koncentrēšanās vienās teritorijās. Jāsasaista uzturēšanās un sociālie labumi ar reālu latviešu valodas apguvi, lojalitāti Latvijas valstij un bērnu atrašanos Latvijas izglītības telpā. Jāpasaka skaidri, ka uzturēšanās statuss nav automātisks mūža līgums ar valsti. Un visbeidzot - jābeidz baidīties problēmas saukt īstajos vārdos. Jo valsti nezaudē tad, kad uz ielas parādās pirmais buldozers. Valsti zaudē daudz agrāk - tad, kad politiķi atsakās atzīt, ka problēma vispār pastāv. Rudenī būs vēlēšanas. Tātad mums vēl ir iespēja savu nākotni mainīt pie urnām. Tieši tur sākas valsts griba. Tieši tur sākas robeža starp tautu, kas grib saglabāt savu valsti, un tautu, kas cer, ka kāds cits tās vietā atrisinās tās likteni. Buldozeri, ja tādi kādreiz vispār būs vajadzīgi, būs pēc tam. Vispirms ir balsojums. Vispirms ir izvēle. Vispirms ir drosme pateikt, ka Latvija nav pārejas teritorija, nav eksperiments un nav vieta, kur valsts drīkst atkāpties no sevis pašas. Dānija savu izvēli jau ir izdarījusi. Jautājums ir vienkāršs - vai Latvija savu izdarīs laikus? ***
|
|
|
|
|
|
|
|
|
zvaigznjustari | |
|
|
|
|
mums ar dodžeru bija Rīgas brauciens, apskatījām Ziedoņdārza krupīšu tukšo strūklaku, atpakaļceļā kkādi trokšņi no motora, bet it kā jau pierasts pie gļukiem, maucu tālāk. apstājāmies viršos pēc kafijas un tad jau darbinot bij norm traktors, kaut kas motorā baisi grabēja un negribēja būt tur, aizmocīju līdz Siguldai, saņēmos saprast, ka varētu nebūt droši, noliku skatu laukuma maliņā un raudzījos, kā pa gaismu tikt mājās. kā Dieva sūtīts pēc 30 minūtēm piesolīts Cēsu autobuss, sataisīju savu žēlīgāko seju, atlaidu vaļā matus un iemanipulēju šoferi paņemt mūs bez uzpurņa. Kajs uzvedās ekselenti, uzreiz aizgāja šarmēt to segregācijas daļu, kas sēdēja dibenplānā un visi bija zem promilēm. šodien auto evakuators, ļoti neērts zvans servisam, gaidu atbildi no evakuatora, jābrauc pakaļ un, pateicoties tam, ka apdrošināšanā pieķeksēju arī palīdzību uz ceļa, uz 3 dienām piesolīts auto, kas ai kā noderēs. bet arī, nu pizģec man, lūdzu, lūdzu pietiek visādu piedzīvojumu.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
jan09 | |
|
|
|
|
|
|
|
fascinē apmātība ar EV
ir aizmirsta tehnoloģija, kā tvaika / malkas dzinēji, kas vēl pag, gadsimta 40/50 gados tika izmantotas, un ir etanols, kas rūpnieciskos apjomos un bez akcīzes maksā izteikti lētāk nekā benzīns, un var tikt ražots uz vietas.
ne jau velti Peimani nošāva, šis maita gribēja sagraut LB krievijas eksporta spirta bāzi ar savu Jaunpagasta ražošanu.
(interesanti, zinot, ka Peimanis jau bija iemaksājis (un torīt veda maksājumu par galveno parakstu uz Rīgu), lai atrisinātu jautājumu - vai pēc viņa nāves ierēdņi / palīgi atgrieza naudu ģimenei?)
paturpinot tēmu:
uzliec saules paneļus, pa dienu dzen/sildi ar elektrību, pa nakti dzen/sildi ar šķeldu/malku, dzesēšanas sistēmu izlaid caur mājas/siltumnīcas/baseina apkures sistēmu, super tīrais produkts liekas ozola mucās un tirgojas kā ekoloģiskais viskijs, netīrais tiek lietots kā degviela, apsilde/siltumnīca/baseins kā blakus produkts.
uc zināmi papildus risinājumi ērtākai dzīvei
|
|
|
|
|
|
|
|
|
jan09 | |
|
|
|
|
|
|
|
Labrīt Rīga vai tu mani redzi
3 dienas neklēt rudens jaku, un tad iegāzties LV pašās saulainākajās dienās ar +12/+17 ir epic fail,
sajūta,ka Ryanair krēsli paliek arvien plānāki, un vietas arvien mazāk, kā jau piepilsētas lidojumiem,
nac. biblioteka no ne-centra puses izskatās pretīgi,
nespēja papildināt LMT numuru, jo Origo LMT 11os no rīta nevar izmainīt eur50, un pāris citi blakus kantori arī,
sotaks bārā mēdz atšķirties viens no otra, ja lej cits bārmenis,
Rīgas autoosta tiešā beidzot ir starptautiskā - ne tikai apkārt vazājas dažāda tumšuma ādas krāsas valkātāji, bat arī personāls gan kasēs, gan kafejnīcās brīvi runā latviski, krieviski, angliski,
jāatvainojas Ryanair, jo Talsu jaunie starppilsētu autobusi IR VēL neērtāki un ar mazāku vietu kājām, nekā Ryanair lidmašīnas, visiem virs auguma 190, visticamāk, šajos busos ir jāstāv kājās,
izteikti daudz kailciršu starp Ķesterciema un Pļavu pagriezieniem,
kāds bija izvilcis savus bišu stropus kalniņā un saulītē pirms Talsu apvedceļa - vai nav par agru?,
Talsu autobusu sarakstus Talsu pilsētas maršrutiem nesaprotu ne tikai es, bet laikam vairums potenciālo pasažieru, Janai vajadzētu pie tā piedomāt,
paskatoties iepriekšējās nedēļas tirgus bildes FB, aizvilkos jau pirms 8iem, un aplauzos - ābolu nebija,
gribēju nopirkt blašķīti lietošanai kapsētā, un man pateica - pienāc 10os, sīkums, bet nepatīkams,
patīkams radu salidojums bēdīga iemesla dēļ, un iespēja redzēt piezaugušu un iepriekš neredzētu jauno radinieku paaudzi,
dzerstiņš ar radiniekiem nedaudz aizvieto p1shoterepiju, jauks ilgs vakars ar mazliet nepatīkamu nākošo dienu, un pāris nepatīkamiem "ģimenes noslēpumiem", kas izlīda vakara gaitā,
200g ruma lidostas bārā maksājot eur80, bārmenis ieteica duty free instead (eur20 par 0.5 viskiju un kolu), lai viņam jauka diena,
naktī pirms izlidošanas bija vētra un stiprs lietus, atgriežoties tikai stiprs lietus, kontrasts ar LV šokējošs,
2.5 dienu parkings EMA var izmaksāt dārgāk nekā pats lidojums.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
jan09 | |
|
|
|
|
|
|
|
sperts FB:
***
Es strādāju ar cilvēkiem. Un redzu, kā pēdējā laikā ir mainījusies viņu izteiktā problēma sesijās.
Agrāk cilvēki nāca ar kaut ko konkrētu: “man ir konflikts darbā”, “es baidos no publiskas uzstāšanās”. Tagad arvien biežāk ar kaut ko izplūdušu. “Es nesaprotu, kas notiek”. “It kā es tieku galā, bet iekšēji kaut kas ne tā”. “Esmu piekusis pielāgoties”.
Un zinat, kas aiz tā visa stāv? Ne depresija. Ne slinkums. Nogurums no nenoteiktības. Tas ir atsevišķs, pilnīgi reāls stāvoklis, kad psihe tērē nenormāli daudz enerģijas vienkārši uz to, lai izsekotu, kādi šodien ir spēles noteikumi.
Tikko kā pieradi strādāt onlainā, vajag atpakaļ oflainā. Tikko kā izveidoji stratēģiju, noteikumi jau mainījušies. Tikko kā atradi balsta punktu, tas jau nobīdījies.
Tas novārdzina. Pat ja no ārpuses “viss ir normāli”.
Psiholoģijā ir tāds jēdziens - tolerance pret nenoteiktību. Spējas atrasties situācijā, kur nav skaidras atbildes, un pie tam nesabrukt.
Daudziem no mums tā nav bijusi īpaši labi attīstīta. Jo nebija vajadzības. Pasaule ilgi ir izlikusies par stabilu.
Bet tagad vajag. Un steidzami.
Bet kur ir paradokss: to nevar attīstīt ar gribasspēka palīdzību. Nevar sev vienkārši pateikt “izturēšos pret haosu mierīgāk” un palikt mierīgāks. Tas nestrādā.
Tas attīstās caur ko citu. Caur kontaktu ar sevi - ar to, kas iekšā paliek nemainīgs, pat kad no ārpuses viss lido pa gaisu. Caur māku sadzirdēt sevi tad, kad nav ārēju orientieru. Caur uzticēšanos savai uztverei - ne svešām instrukcijām, ne “pareizām stratēģijām”, bet tam, ko jūs paši jūtat kā patiesu.
Tas arī ir iekšējais balsts. Ne abstrakcija, bet ļoti konkrēta lieta.
Un vēl viena lieta - par cilvēkiem.
Esmu pamanījusi, kā daudziem pa šiem gadiem ir mainījies apkārtējo loks. Nejauši sakari kaut kā paši par sevi atkrita. Palika tas, kas ir īsts. Tie, ar kuriem var runāt godīgi. Tie, kuriem blakus nevajag tērēt enerģiju uz kaut kāda tēla uzturēšanu.
Tā nav sagadīšanās. Nestabilitātē mēs instinktīvi tiecamies pie tā, kas tur. Un cilvēki ir viens no galvenajiem resursiem. Ne kontakti, ne netvorkings. Dzīvi cilvēki, kuriem jūs esat svarīgi.
Ja tādi ir, tas jau ir miljons.
***
(c) AMP FB
|
|
|
|
|
|
|
|
|
jan09 | |
|
|
|
|
|
|
|
Normunds, kas Rutulis, esot uzrāvies ar 2.7 promilēm.
patiešām apbrīnoju, mana izlaiduma gada cilvēkam tāds spēcīgs organisms.
lai šo sasniegtu, ir jābūt vismaz 3dienniekam (pieredze liecina, ka no 2dienieka ir ap/zem 2ām promilēm (savulaik dzērām ar sertificētu alkometru zem rokas, kkur Pļavniekos bija kantoris, kas šos tirgoja un sertificēja / pārsertificēja, policijas alkometra jaunākais brālis).
pūšot uzreiz pēc glāzes izdzeršanas, protams, var dabūt pāri, bet pēc 20min nokrīt zem.
nu un 3diennieks, tas jau ir nopietni - atjēdzies, un jaunumiem pilna pasaule - te karš sācies, te degvielas cena uzkāpusi, te valdība nomainījusies.
žēl, ka brīnumi nenotiek - 3dienas nodzer, nedēļa atiešanai, un bāc - jau pensijā vai loterijā miljonu vinnējis.
Normunda gadījumā vajadzēja uzmanīties, protams, parasti jau cilvēki ar pieredzi un 3 promilēm brauc kā dievi, bet - koki mēdz skriet pāri ceļam, sveši auto mēdz būt noparkoti krustojuma vidū, nu un autoskolas, kas izlaiž jaunos vadītājus, arī grēko ar apmācību, nu un ne visiem grāvjiem ir vāki.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
inese_tk | |
|
|
|
|
|
|
|
*pāreja starp ritīgu aukstumu, sniegu un dzīvi "cozy kūniņā" un siltumu, pavasari un visu, ko atklāj strauji izgaisis sniegs (rudenī neizdarītie darbi) bija diezgan grūta. nu bija grūti atklimatizēties un pieņemt, ka jālien ārā no kokona un jāatsāk reāli dzīvot un kustēties un darboties.
*iemetu misenē fjallraven parku un siltos mārtenu čelsijbūtus. abas šīs lietas vairākus gadus bija apmēram ziemas otrā āda. jocīga sajūta. bet jau pagājšziem likās, ka ir nokalpojuši savu laiku.
*dzērves, bites, visādas citas radības. pirms pāris dienām atlidoja mūsu strazdi, kas dzīvo svīru būrī.
*ierakstījām studijā balsis veļu albumam. aicinām uz konci 17.04. Vagonu Hall.
*Godspeed koncis - foršāks, nekā iepriekšējais, bet mazāk foršs nekā pirmais.
*Volvo atkal bija gļuki.
*novācu puravus. bija kopumā labi pārcietuši mīnusus un bija vēl daudz ēdamas daļas.
*palielus puravu gabalus apcep/apbrūnina olīveļļā un sviestā, piemet ķiploku, piešņāc šļuku sausa baltvīna, tad piegāž drusku ūdeni (var jau arī buļonu), izsutina un tad piemet klāt to sieru, kuru var dabūt Lidlā - tur ir joslās kopā gorgonzola un maskarpone + pārziemojis timiāns un salvija no dārza. ēdām ar vārītiem kartupelīšiem, bet pieņemu, ka arī ar pastu amazing.
*dārzs vispār izskatās labi pārziemojis, ņemot vērā mīnusus un to, ka nebiju tiem gatavojusies. nesasegtās rozes visas izskatās kaut cik dzīvas. lavandas arī daļa ok. vecā salvija izskatās aizdomīgi. un negaidīti - bažas rada rabarbers.
*iesēju siltumnīcā redīsus, salātus un kressalātus. iebāzu sīksīpolus lokiem.
*zvanīja pamatskolas klases audzinātāja un prasīja vai varu palīdzēt iekārtot māsasdēlu darbā VM. no kurienes viņai mans nr?
*vakar absolvēju Strenču dienas stacionāru. mēģīšu kko sīkāk par to uzrakstīt kkad. varbūt.
*ĻOTI NEGRIBAS ATSĀKT STRĀDĀT AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}