Tam noteikti ir vairāki izskaidrojumi, bet mani principā nesaista ne datora, ne azarta spēles, taču interesē cilvēki, tāpēc arī piekritu piedalīties Sabīnes rīkotajā galda spēļu vakarā pie Kra un Rutas svētdien. Jāsaka gan, ka vakara interesantākā daļa bija kolektīvā pastaiga pa lielajiem kapiem ar dzirkstošo vīnu un sarunām angliski (mūsu vidū bija holandietis), savukārt izvēlētā stratēģiskā kāršu spēle (Dominion) pievīla ar to, ka nekādi nespēju iedomāties, kā simboliski notiekošais varētu izskatīties ‘realitātē’. Teiksim, spēlējot šahu, nav ne mazāko grūtību iztēloties episku kauju starp divām armijām, pie tam kaujas var būt dažādu laikmetu, tautu, vietu, reljefu utt., taču te tas viss likās pārāk abstrakti un juceklīgi. Tāpēc arī diezgan agri 'padevos' – nē, neizstājos, bet nomurminājis this is miles from fun speciāli izpirku visas drakuliskā paskata Secret Chamber kārtis, lai piešķirtu vismaz kaut kādu integritāti savai ‘valstībai’. Turklāt atrados pa labai rokai no dievietes un tad, kad svešas izspēles sakarā nācās dot kārtis pa kreisi (tas notika diezgan bieži), devu pašas labākās :] Pirmās partijas beigās biju savācis tikai nožēlojamus 7 punktus, toties dieviete bija otrā (aiz Kra, loģiski), un nākamajā (nemaz nepiedalījos, jo par krietni interesantāku atradu Rutas blīvplašu kolekcijas izpēti, kurā, st. citu, uzgāju gandrīz visus Kirlian Camera ar blakusprojektiem – respect) uzvarēja patstāvīgi, par ko es biju neviltotā sajūsmā. Un, lai gan vakara gaitā biju izdzēris vismaz 2/3 pudeles šampanieša, kā arī nogaršojis mājas ābolu vīnu, atpakaļceļā uz Salu tilta mūs apturējušo miliču alkometrs vienalga uzrādīja 0,00%, par ko arī laikam būtu jābūt sajūsmā (bet nav pirmā reize, so)