Mēnesis subjektīvajā Ūdensvīra laikmetā ir atzīmēts, tagad jāsāk ‘smagi’ strādāt...

(Smagi nesanāks, socioniskais tips neatļauj :) Atpakaļceļā no autobusa pieturas, uz kuru tagad var ietaupīt kādus 100 metrus, pateicoties biezajam ledus segumam virs Mārupītes, pretī nāca, iespējams, glīta meitene ar tikpat absurdi milzīgām austiņām kā man (parastās esmu aizmirsis laukos, tāpēc tagad stiloju ar laikapstākļiem visai piedienīgām) un arī pa nepareizo ielas pusi. Ja viņa nebūtu smaidījusi, iespējams, tikai manā apziņā, iespējams, nemaz nepamanītu, ne viņu, ne austiņas, nedz ielas pusi. Tomēr mīnus divdesmit grādos tāds smaids garām- vai līdzgājējam silda tikai nedaudz mazāk par mājās atstātu termokrūzi. Būs kaut kad jāieraksta arī par Ūdensvīru, burvīgo elfu blekmetālu Lustre un šo filmu... 3/4 jau izturnoskatītas ))