Viss ir redzams

Nava man vēl bijis tāda ieraksta, tāpēc tagad būs: (taures un trompetes) DESMIT MANIS KLAUSĪTĀKIE MUZIKAS IERAKSTI 2010. GADĀ (akordeonā ar last.fm, kurš gan ņem vērā kopējo spēlēto skaņdarbu skaitu, nevis tur to, ko vajadzētu, kas, piemēram, ir iemesls, kāpēc te nekur neparādīsies lieliskie Darkspace, kurus pērn klausījos diezgan masīvi, bet galu galā, vai nav vienalga) – par lielāko daļu no šiem savu sajūsmu kaut kad aiztecējušā laikā šajā vietnē jau esmu iekviecis, bet par kaut ko arī neesmu, un šīs vietnes otrais (vai divdesmit otrais) vārds ir Aizmirstība, tad te nu būs vienuviet linki uz visiem, kur ielādēt un kāpēc, un vēl kaut kas "jauns", gan jau kādu interesē. Aiziet...

GADA ELBŪMS:

1. Igorrr – Nostril (2010)



235 atskaņojumi

Pat neskatoties uz to, ka parādījās (un tika pamanīts) tikai novembrī, šis man momentā kļuva par 2010. grāvēju ar lielo WTF – absolūti nešaubīgi, simtprocentīgi un vēl aizvien ausorgasmizraisoši. Grūti aptvert, kā viens cilvēks uz to visu ir spējīgs, jo tur taču nav tikai, kā varētu sākumā likties, kaut kas izgraizīts un sasamplēts – ievērojama daļa ir paša kolāžista iespēlēta un ievokalizēta. Ar visām četrām parakstos zem vārdiem If he is not a genius, then no one is. Perfekti noslīpēts, virtuozs vājprāts, kokteiļu vakars uz cūkkūts sliekšņa jeb "kurš ielaida trakos Luvrā/Dievmātes katedrālē", ja tev šis neper, es ar tevi vairs nerunāju (par mūziku).

Te: http://klab.lv/community/muzons/863309.html


( 2–10. )

To visu un vēl šo to labprāt novēlētu visiem jaunajā ciklopā, bet labāk lai to manā vietā dara smieklīgākā šogad dzirdētā dziesma ж)*

/ Pēc remiksiem šeit

Jānis tikai sēž, klausās un neko nesaka.
- Tas nekas, viņš pēc tam par to ieblogos.
Kādas muļķības! Es par tādām lietām neblogoju.
Jānis sēž, ēd popkornu un skatās pasauli kā kino.
Jūs "interesē" mans viedoklis? Žēl, ka nevar patīt atpakaļ.




(x)

Pamostos, klausos dziesmu un jūtu, ka nupat sāku saprast, ko viņi vēlas pateikt, jā nudien, spiežu uz Love, bet pēkšņi vairs nesaprotu. This song should have ended after the third minute :(

True Norwegian Black Candle

Pēdējā laikā visi déjà vu (cik nu reti viņi vispār gadās) ir tādi, kas jau agrāk bijuši. Proti, nevis liekas, ka tas kaut kas jau ir kaut kad agrāk noticis, bet - ka jau kaut kad agrāk tā ir licies (t.i. bijis tieši tāds pat déjà vu). Nebūšu "oriģināls", pajautāšu - vai jums arī tā ir?

Ai, lielajam cirvim nolūza kāts (unrelated). Atkal būs kaut kas jādara pirmoreiz mūžā. Citādi palikšu bez siltuma.

Also, what the fuck did I just listen to? (no 2.3. minūtes uz priekšu, aaaaa)

Pienācis rituālās Lifelover klausīšanās laiks. Dzīve ir dūmmetāls un tulpju dārzs (c) mincīts

Lifelover - Dödens Landsväg

Lifelover - I Love (To Hurt) You

Lifelover - Myspys


p.s. man nav depresijas - tieši otrādi

° Alcest - Percées de lumière (dziesma)

Skaists post-black metāls no Francijas, skatās uz kurpēm, mēnesī, kauc un dzied kā Sigur Rós

Labvakar, dāmas un kuņģi,
varbūt šis izskatās nedaudz atbaidoši, bet jumtu rauj viennozīmīgi, ar visu skursteni piedevām:




Igorrr (aka Gautier Serre) is a French composer of electronic and acoustic music who mixes with astonishing ease genres as different as electronica, baroque music, death metal and trip hop among others.

His second release Moisissure is available for free download on the Acroplane Recordings website: http://www.acroplane.org/?q=node/241


Paklausīties:
last.fm
myspace

Kas tad nu, aizdomīgi daudz (nefolkam) interesantu koncertu Rīgā tuvākajās 2.5 nedēļās unē ar tādu viltīgu 3-4 dienu atstarpi, ej ne tu sapratīsi, palikt pilsētā vai braukt atpakaļ, jo arī te gribās līdz otrajam sniegam visu ko vēl kaut sadarīt, bet, skat:


19. oktobrī - Ēnu Kaleidoskops

Uz šo nevar neiet, savādāk atraušos banu no veģmas, jo nefolks esot ĒK mūza, pieklājības pēc (nupat uzzināju, ka Ēnu Kaleidoskops patiesībā nevienam nepatīk un uz koncertiem visi nāk tikai aiz žēlastības - kā nekā grupa, kurā cilvēki spēlē tikai tāpēc, lai spēlētu grupā, bet to neizdomāju es :), lai gan šogad ēnu man jau pilnas ausis un savu labāko dziesmu "Kāvi" viņi nespēlē kā nespēlējuši, toties būs ārkārtīgi reti redzamie Apziņas Parazīti, superprojekts Laiva un Brenguļu alus. Ģertrūdes 101. Ieeja par velti. Ā un tas ir rīt.


23. oktobrī - ESA

Uz šo vajadzētu aiziet, jo jāatbalsta providences nežēlastībā kritušie bunkurnieki un savulaik biju ieklausījies vienā ESA albumā - es gan ceru, ka tur notiks kaut kas vairāk par dīdīšanos aiz savas kastītes un podziņu grozīšanu, gribu, piemēram, DHC-balsī kliedzošo meiteni kā šajā dziesmā, ko dj nefolks mēdz likt katrā otrajā no savām retajām diskotēkām, vai vismaz kaut ko līdzvērtīgu. Vēl tur būs Artūra Bērziņa ebm projekts Lenoras Sapņi... nu hvz. Dirty Deal, 4 Ls.


27. oktobrī - Nokturnal Mortum

Uz šo varētu arī neiet, jo ukraiņus šogad jau pasteidzos izbaudīt klātienē Kilkim Žaibu festivālā, pie tam vasaras naktī un ezera krastā, bet no otras puses - nav jau tā, ka uz koncertiem jāiet tikai mūzikas dēļ. Un, kā jau rakstīju, ar pēdējo albumu viņi ir daudz uvažuhas manās ausīs nopelnījuši. Melnā Piektdiena, 6 Ls.


2. novembrī - Alestorm

Uz šo jāiet, jo varētu būt varen jautrs pasākums, nezinātājiem - Alestorm ir tas skotu pirātmetāls, kuriem ir oriģinālu cieti pārspējošais latvānijas pārstāvju 2008. gada eiroilūzijā "Wolves of the Sea" kavers un frontmens ar kītāru, kas jau pati par sevi izskatās smieklīgi, bet vismaz uz tās viņš šķiet virtuozs, jo visur citur viņi nekautrējas spēlēt un dziedāt šķībi. Par otru grupu gan pajāt. Melnā Piektdiena, 7 Ls.


5. novembrī - Valravn

Uz šo arī gribas aiziet, jo Valravn ir patiesi feina postfolka grupa no Fēru salām, ja vajag ar kaut ko salīdzināt, tad ĻOTI līdzīga Garmarnai un ne ar ko neiepaliek arī, tur tāds spēcīgs bjorcīgs vokāls, šūpojošs draivs visam un elektronikas kripatas, nu paši var paskatīties, ja interesē. Lielā Ģilde, laikam arī dārgi, toties bonusā nāk vēl viens krāšņšs worldldmjuziks no Portugāles.


8. novembrī - Ozric Tentacles

Un uz šo, par kuru, tāpat kā par iepriekšējo, man pateica priekšā last.fm (paldies last.fm, citādi, nez, vai maz būtu uzzinājis), arī, nu, te komentāri ir lieki, hehe, labi, nav, ja tu zini, kas tas par zvēru vispār, melomaniakāla cieņa tev no manis, tomēr - psihodēliskā/speisroka dinozauri Depo par nieka 3 Ls, nu, kā var neaiziet?


Neaiziet var mierīgi. Bet pēc tam nebūs, ko atcerēties. Tāpēc drošības pēc pieteicos uz visiem, galvenais uz vismaz 1 no 6 aiziet.

( Tieši pirms 15 gadiem šajā datumā iznāca albums, kurš mainīja manu pasauli )

Melno rūķu nekrofolks, rēgu meža rekviēms, trūdu ambients, cvergu metāls... jau šāda asociatīvu apzīmējumu poliautoģenēze :) liecina, ka Elli Riehl ir reti sastopams zvērs - lai arī ne pārāk viegli pieejams/klausāms, tomēr visnotaļ neatkārtojams projekts, par kuru tā īsti nekas daudz (man) nav zināms, izņemot to, ka mošķi ŗāpo kaut kur Austrijas Alpos, bet, labi, radniecības neofolka skatuvei dēļ, paliksim pie termina horror folk...

( Diskogrāfija )

Bet te ieliksim dziesmu, kas īstenībā nemaz nav raksturīga ER, toties nav arī nevienā no augstminētājām platēm (ir Hau Ruck! 2. festivāla izlasē, ltd. to 250) un man vienalga baisi patīk:

> Elli Riehl - Frucht des Irrsinns [4.44 MB]

- tādas (metāla) dziesmas viņiem ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas un adekvātu priekšstatu rada tikai par vokālu - tāds nešpetns un "hitlerisks" (speciāli veģmai - nepatiks) viņš ir visur, kur vien ir, bet pavadījums pārsvarā maldās kaut kur drūmai neoklasikai, teatrālam martiālam un chtoniskam ambientam pa vidu. Galvenā tik un tā ir tā nelaid māte bērnus mežā nībelungu aizkapa saknes sūnas ķērpji atdod manu zelta podu du kleines ding noskaņa. Ja vēl nav pārliecības, ka patiešām neinteresē, virspusējam ieskatam labāk paklausīties to, ko piedāvā last.fm vai myspace. On a side note, Elli Riehl is an Austrian Lady famous in German speaking Europe for her doll museum in Villach/Austria.


www.elliriehl.at