Viss ir redzams

Chief Crowfoot (1830-1890)


The Ballad of Crowfoot by Willie Dunn (1968)

This short film examines the situation of Aboriginal people in North America through the figure of Crowfoot, the legendary 19th-century Blackfoot leader of the Plains. A rapid montage of archival photos, etchings and contemporary newspaper clippings is married to the words and music of an impassioned ballad written by Micmac singer and songwriter Willie Dunn.

Senatnes Patosa Cienītājiem,

torentos jau atrodami...



1. Olandes traibālhipijfolka sauļuku jaunais albūms Wolf Love. Vienreiz noklausījos, stilistiski nebijis kišmišs (ir pagānu repa dziesma ar anti-nwo lirikām, smieklīgi naivisks es pat nezinu kas, izklausās pēc Velvet Underground, love in the forest tur lol, daudz balādes ar klavierēm, pa kuru laiku viņiem vispār uzradās klavieres, kā arī tas pats neoķeltisms, kas pirms tam, tikai kaut kā niknāk saaranžēts, vietām ar elektriskajām ģitārām pat), bet interesanti, un saprotami - niša jāplašina.

Dziesma: Omnia - Shamaniac

...

2. Un tad vēl šitāds brīnums iekrita acīs, būs jāievērtē:

Nū, es nezinu, kā tev, bet man jau dikti iet pie sirds tās episkās un patētiskās vēstures/fantāzijas filmas, kamēr vien kinematogrāfs kvalitatīvs un sižets nav pavisam smieklīgs un vienvirziena (kā tais pēdīgajos feilos Zālamanā Keinā un Titānu Brākšķī), tāpēc ar atvieglojumu varu teikt, ka jaunākais skatāmais žanrā - miniseriāls The Pillars of the Earth ir skatāms patiešām, vismaz pēc pirmajām 3 sērijām riebumu vēl neizraisa. Protams, nav tāds košērs kā Roma vai Spartaks (arī starz gabals, starp citu), toties nav arī tik infantīls kā Merlins vai garlaicīgs kā Tjūdori - lai gan, tā rupji ņemot, ir kaut kur pa vidu šiem abiem, jo darbība notiek 12. gadsimta Anglijā un ir tur pa pilnam tupeņu maisos tērptu statistu, kā arī visādas aristokrātijas/baznīcas politiskās lietas. Taisīts pēc kaut kādas slavenas grāmatas, kuru neesmu lasījis, ir vairāki labi aktieri (tie, kas nav bērni), kā arī vareni kačājošs zemtitru muziks. Kaut kur tajā visā arī Ridlijs Skots pielicis savu roku (produkcija esot līdzīga jaunajam Robinam Hudam, bet to es vēl neesmu redzējis, gaidu šaibu). Vēl 5 sērijas



Treileris

Šovakar
Vējš aizpūta
Griezes aizgrieza
Stirns aizrēja
Kaimiņš aizdziedāja
Draugi atdraugoja

 maiju

( plusplus )

...Я беру в долоні землю, що є чиста, як душа
Я кохаю тебе, ненько, вічна матінко моя
Відчуваю твої сльози, срібні сльози, як роса
Я благаю тебе, ненько, не згуби своє життя...

- Rain! By Jupiter's cock, would you fucking rain!
- What are you doing?
- Praying.
...

( spoilers )

4. ghay

Superlative of gay.

1. Extremely and negatively bad. So disturbingly bad that one begins to add letters to previous words, in an attempt to reconcile the badness described.


Tas par jaunās blondīnroka grupas Colt "power" balādi "Es piedzeros par Latviju", šausmīgaas šausmas, ir vārdi, ir mūzika, ir viss pārējais (so ghay, ka par to nevar neiepukstēt)

Pēdējā laikā šis, ikdienas latviešu valodā tik bieži dzirdamais triju zilbju secīgums mani uzbudina arvien vairāk. Ar saprātīgu nokavēšanos pamanīju, ka arī man patiesībā nav noturīga viedokļa - ne par sevi, ne citiem. Vismaz tagadnes izteiksmē. Tas ir kā... Dari ko darīdams, dabūsi galu. (Tas pats attiecas uz domāšanu, dzīvošanu u.c. d ;)

Arī par šo man it kā nav nekā ko teikt (bet ielinkot tomēr gribas, jo samērā laicīgi), varētu rakstīt, ka izbrīna vairāku komentētāju neiecietība vai tur, teiksim, empātijas trūkums, bet pat par to trūkst pārliecības galu galā:

Nogurušās Paaudzes – Paaudzes ”0” Manifests

p.s. UN DAUZI CITI

The idol's shape was painted in complete darkness to reach the ultimate level of automatism. Cat's vision, imaginary voices, wrong colors, wrong worships.
/acrylic on paper/

Man patīk patoss šī Krievijas mākslinieka darbu aprakstos

( ... tālāk ... )

Vakardien sagadījās tā, ka Limbonic Art un Zvērs man lika meklēt visu visu to blakc industrial metal, kuru vēl neesmu nozadzis, un kā reizi šis (atkal frenches do it better, lol) izrādījās īstermiņā visgaršīgākais:




Tātad, samaisi vienā mēģenē Dimmu Borgir, Laibach un neveselīgu pašironiju, dabūsi ciankāliju franču gaumē. Iesaku, vismaz lokālai anestēzijai:

The [C]osa [N]ostra [K]lub (agrāk The Count Nosferatu Kommando)

^^ Troļļi Tie Ir Velni protōtips.

(Klips no 90.o vidus - ja tad likās ģeniāls, tad tagad tā ir antikvāra vērtība. Bet nezūdoša...)