Viss ir redzams

( kā ) arī

Pēdējā laikā šis, ikdienas latviešu valodā tik bieži dzirdamais triju zilbju secīgums mani uzbudina arvien vairāk. Ar saprātīgu nokavēšanos pamanīju, ka arī man patiesībā nav noturīga viedokļa - ne par sevi, ne citiem. Vismaz tagadnes izteiksmē. Tas ir kā... Dari ko darīdams, dabūsi galu. (Tas pats attiecas uz domāšanu, dzīvošanu u.c. d ;)

Arī par šo man it kā nav nekā ko teikt (bet ielinkot tomēr gribas, jo samērā laicīgi), varētu rakstīt, ka izbrīna vairāku komentētāju neiecietība vai tur, teiksim, empātijas trūkums, bet pat par to trūkst pārliecības galu galā:

Nogurušās Paaudzes – Paaudzes ”0” Manifests

p.s. UN DAUZI CITI