Viss ir redzams

Lietum neatkāpjoties, palēnām Tārpača Brīvdienu albūmā saliku gadiem atvilktnē aizmirstās Londonas pieredzes (trīs nedēļas 2008. gada rudenī, kuru laikā, piemēram, vienīgoreiz mūžā esmu tēlojis ielu muzikantu :) bildes. Bilžu ir vesels miljons (350) - ēkas, ielas, uzraksti u.c. kultūras artefakti, apmeklētie pasākumi, britu muzejs, parki, koki (gvk. ozoli), lapas, vāveres, es, utt. - tāpēc apdomā labi, ceļiniek - nav vērts




http://picasaweb.google.com/ixtlan2012/London

kants (kants) replied to your SC comment in which you said:

    par p.s. varētu izvērstāk, lūdzu

        (Marinas Abramovičas izstādi Tartu)

Their reply was:

  tādi milzīgi video ar sliktu skaņu, glvk. tuvplāni. vienā, piemēram, viņa žorī sīpolu un voice over stāsta, kā viss ir apnicis. otrā - sukā matus un arvien histēriskāk atkārto art must be beautiful: http://www.youtube.com/watch?v=8cCFDSzDnUk
  imho, pilnīgs kreaps. bet šāds izteiciens sabojātu manu publisko tēlu:) tāpec lūkošu pastāstīt savu domu gājienu: tā ir mirusi māksla, jo šīs performances kā notikums savu jēgu bāzēja šaurā savas rašanas laika un telpas koordinātes. izstādot to te un tagad, sanāk tāds bodrijāra simulakrs - simulēta oriģinālā galerijas vide un simulēta skatītāja klātbūtne notikuma laikā. notikums pats par sevi arī ir stāsts - šitajā stilā tas ir mākslas darba forma, ko nu jaunajā izstādīšanas kontekstā aizvieto medijs - video; līdz ar to - sanāk bezformīga masa.
  otrkārt, jautājumi, ko viņa uzdod / risina un veids, kā viņa to dara, ir vēsturiski - nu tur tipa, kas ir agency mākslā, artista ķermenis kā galējā robeža, no kā izriet māksla kā pašprakse, socialitate un institucionālie konteksti, kas to ir sagūstījuši etc. te vietā mans jaunais mīļākais izteiciens - tas ir modernisma sabrukuma produkts. tādā ziņā izstāde ilustrē to 70to-90to gadu duŗu - kā rakstu - lpp. no vēstures grāmatas. vēsturi zināt labi, ok. bet tas ir tāpat ka literatūras vēsture - kad tu esi iepazinis jaunāko literatūru, vecā diezko negriež. nekas labāks nenāk prātā, bet, piemēram - balzaks un prusts. abi izcili, sava laika, etc. bet nafig lasīt balzaku (tos nepazīstamos darbus, nevis dažus slavenos), ja mums ir brīnišķīgais zudušo laiku meklējot?
  treškārt, muzejs tātad, tirgo tādu atdzesētu un garlaicīgu simulāciju. bet tos video taču vnk. varētu salikt youtūbe - kam interesē, lai skatās. bet nē, lūk, tādā veidā institūcijas attaisno pašas savu eksistenci un statusa / naudas mašinēriju, kas aiz tām stāv; diskurss, kurš pats sev piešķir jēgu, jo ir piesavinājies ekspertīzes tiesības. tā ir māksla, jo tā ir muzejā. tas ir muzejs, jo tā ir māksla. domāšanai vietas neatliek.

Matthew Day Jackson, Me, dead at 37, 2011

[16:39:50] Kaz: tāds šit vakar bija tas Skaņu mežs
[16:39:52] Kaz: bļa
[16:40:10] Kaz: zajebaļi es arī varu nopirk makbūku un lēkāt pa skatuvi
[16:40:31] Kaz: random datorradītas elektronikas pavadījumā
[16:55:33] Kaz: + vēl arī skaņa bija pilnīgā pakaļā
[16:55:53] Kaz: kā jau vakar teicu, labākais šajā skaņu mežā bija piedzēries Grandbergs + Ineta Gedra
[16:56:04] Kaz: nu un vēl Uģītis bārmeņa lomā

Eu, bet izskatās labi

Excerpts from upcoming feature film "Blind Alley" by Arthur Berzinsh. This surrealistic drama-extravaganza is an allegory about relationship between people who cannot stand being without each other, yet cannot stand being together. It is about the moment of making up one's mind for solving this biting dilemma.

Max Ernst

(viss, click >)

Kaut kas jocīgs, bet izglītojošs ))



Marina Abramović 2005

Raganisks posts par godu Hekatei!


1. Dievinu Džonu Viljamu Voterhausu.




2. Dziesma: Apoptose - Hexenring

( recenzija par dziesmu )

p.s. par projektu uzzināju, pateicoties igauņiem.

Eyvind Earle

piemēram

Tom Lovell