Viss ir redzams

bija vakar

.

Šodien arī būtu ne mazāk lieliska - tikai kaimiņu govis ir tālāk pa labi zem ozola un par labu laiku vēstošās gubiņas nomainījuši spalvmākoņi un virs laukiem augstu riņķojoši vanagi. Biju izdomājis, ka nesākšu kurināt, kamēr nebūšu šito padarījis, jo 14-16 grādi istabā, kad ārā nav daudz mazāk, man ir pieņemami, also man patīk letarģiskas mušas - tādas, kurām var pienākt klāt un nospiest (pagājušoziem pamanīju, ka kukaiņi ir visnotaļ uzticams termometra aizstājējs - ja sākusies rosība, skaidrs, ka iekštelpas sasilušas līdz ~17,5 grādiem). Vienvārdsakot, sāku ar to, ka uzkāpu uz jumta un aizmālēju laika gaitā savairojušās spraugas starp ķieģeļiem. Pamanīju, ka ugunsgrēks kļavās un visa rastamanu varavīksne ir krietni iespaidīgāka no augšas - ja pievērš uzmanību, lapu apakšpuses taču ir blāvākas. Pēc tam ar saulesmeitu gājām uz mežu pēc kādas spurainākas eglītes, kuras galotnei piesienot vissmagāko cirvja asmeni mājā radīju samērā groteska paskata dūmeņbirsti. Apakšā par patīkamu pārsteigumu izgrābu knapi divus spaiņus ar sodrējiem, kas tikai liecina par to, ka tad, kad darīju to Pirmoreiz Mūžā (pirms 5 gadiem, vecmāmiņas vadībā), skurstenis nebija ticis tīrīts vismaz kopš padomju savienības laikiem. Vakarā izkurināju divas no četrām krāsnīm, uzkurināju, iekāpu vannā un nodomāju, ka veļu mēnesis sācies labi... Vienīgi veļi nospēruši cirvi :(

Izglītojoši izklaidējošās sektasdraudzes ar muzikālo ievirzi Kristus Pasaulei "slavēšanas grupa" nāk klajā ar pārsteidzoši ēpisku grāvēju (nopietni, man atkārās žoklis uz kristīgās repavīzijas fona... galvenais, izturēt pirmās 3 minūtes ;)

“There is no escape. You can’t be a vagabond and an artist and still be a solid citizen, a wholesome, upstanding man. You want to get drunk, so you have to accept the hangover. You say yes to the sunlight and pure fantasies, so you have to say yes to the filth and nausea. Everything is within you, gold and mud, happiness and pain, the laughter of childhood and the apprehension of death. Say yes to everything, shirk nothing. Don’t try to lie to yourself. You are not a solid citizen. You are not a Greek. You are not harmonious, or the master of yourself. You are a bird in the storm. Let it storm! Let it drive you! How much have you lied! A thousand times, even in your poems and books, you have played the harmonious man, the wise man, the happy, the enlightened man. In the same way, men attacking in war have played heroes, while their bowels twitched. My God, what a poor ape, what a fencer in the mirror man is — particularly the artist — particularly myself!” — Hermann Hesse