002
tikai tagad atcerējos, ka man šonakt bija sapnis.
mēs geznojām un vīrietis, kurš bija kā daudzu man zināmu cilvēku krustojums un visvairāk atgādināja reini, apgalvoja, ka viņš gezno tumši. sapnī valdīja doma, ka glezniecību varētu iedalīt vispār trijos tonalitātes segmntos :

- gaiši
- vidējos toņos
- tumši

šis vīrietis teica, ka es gleznojot vidējā tonalitātē un tad es sajutos drausmīgi,lai gan tas jau nebija uzbrauciens, bet man tas bija sāpīgi. centos izturēties tā, lai viņš to nemanītu un mēs abi sāktu domāt, ka tā vairs nebūs. es teicu, ka man pašai patīk, ja glezno tumši vai spilgi un kontrastaini, sulīgās krāsās(kā tas arī ir manā galvā, manā sapnī). es sajutos kā totāla lūzere, jo pati apzinājos, ka tā negleznoju un nojautu, ka nespēšu to pa īstam nekad mainīt.

es vair es nezināju, ko tālāk darīt