An ([info]nata13) rakstīja,
@ 2007-06-25 10:52:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Dīvaini, es tikai tagad aptvēru tādu lietu, ka mēdzu uztvert cilvēkus kā kaut ko abstraktu. Jā man ir klases biedri, viņi kaut kur ir. Bet bļāviens viņi ir dzīvi cilvēki, šajā brīdī viņi ir kaut kur tur ārā, kaut ko dara, dzīvo savas dzīves. Un visi cilvēki uz pasaules, kāda citā laika joslā...Slavenības, viņi taču ar ir cilvēki, nevis TV kastes fantāzijas. Tāds prieks, ka dzīvoju ar visiem šiem cilvēkiem vienā laikā.

ek nu kaut kāds nesaprotams domu mudžeklis te sanāca, cerams, ka vismaz galveno domu var kaut nedaudz utvert.

Reizēm man vnk aizmirstas par citiem cilvēkiem pasaulē.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]josephine16
2007-06-25 18:56 (saite)
Zinu, kā tas ir... reizām šķiet, it kā viņu tur nemaz nebūtu. Šitā es vienreiz pārbijos, kad pieķēru, ka man bija šāda pati sajūta uzradusies attiecībā pret māšeli... uzreiz ķēros pie telefona un viņai zvanīju, lai pārliecinātos, ka viņa tomēr eksistē! Tas bija diezgan biedējoši.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]nata13
2007-06-25 23:56 (saite)
Jā, tā ir riktīgi trula sajūta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?