nemāku pateikt, kā ir speciāli trenēties maratonam, un arī pusītei ne, man tas sanāca nu tā... kauns teikt, bet pārāk viegli un netīšām [lasīt - mani pameta čalis, un es visu ziemu izmisumā neko citu nedarīju kā nomocīju sevi līdz bezsamaņai, braucot ar velo un skrienot :D šo paņēmienu neiesaku izmantot].

varbūt sāc ar skriešanas kompānijas atrašanu!? nu tā, lai skriešana paliek otrajā plānā, galveno atstāj socializēšanos.