An ([info]nata13) rakstīja,
@ 2011-02-01 12:32:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis: calm
Mūzika:Muse - Redemption
Entry tags:i am back i hope, reality check

01.02.11

Esmu pamodusies, bet vakar ejot gulēt pieķēru sevi pie domas, ka tomēr jāturpina cibā regulāri rakstīt. Citādi pazūd "reality check".

Vakardien pirmo dienu biju uz kājām. Lekcijas izturētas pavisam viegli, tikai uz beigām bija nelielas problēmas ar koncentrēšanos. Tad biju uz dejām un vienkārši žoklis atkārās ieraugot kādi kačaki ir palikuši mani deju biedri. Viņi tagad sešpaku audzēšot - visi, arī meitenes. Neko, sēdēju un skatījos, kā visi darbojās, nedaudz pastaipīju savus krakšķošos kaulus un man par brīnumu ļoti ātri iegaumēju soļus. Ik pa brīdim saņēmu rājienu no trenerītes par pārāk aktīvu darbību. Zinu, zinu, ka vēl nedrīkstu, bet tik ļoti gribas dejot un tā kārtīgi no sirds.

Ir grūti piecelties. Pārāk esmu pieradusi pie brīvā režīma, bet gan saņemšos.

Man patīk manas sarunas ar mammu par visādām lietām. Šoriez daiļslidošanu. :)



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]josephine16
2011-02-01 17:12 (saite)
Par reality check nevaru nepiekrist.
Lai gan no vienas puses šķiet muļķīgi aprakstīt katru sīkumu un reizēm vispār šķiet, ka nav nekā ko rakstīt, bet vajag saņemties un tikt sev pāri, lai paliek feeling of continuum.
Kaut kādam saturiskam pamatam ir jābūt, un rakstīšana tādā ziņā ir pateicīga, jo tai ir noderīgi blakusefekti.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?