Par reality check nevaru nepiekrist.
Lai gan no vienas puses šķiet muļķīgi aprakstīt katru sīkumu un reizēm vispār šķiet, ka nav nekā ko rakstīt, bet vajag saņemties un tikt sev pāri, lai paliek feeling of continuum.
Kaut kādam saturiskam pamatam ir jābūt, un rakstīšana tādā ziņā ir pateicīga, jo tai ir noderīgi blakusefekti.