i want to ride my bicycle
surbitonā ir tāds tipiski mazs veikaliņš, kurā pārdot recycled velosipēdus. vakar pēcpusdienā devos uz turieni, lai apskatītos, vai tur nav kāds velosipēds tieši priekš manis. garmatains, īsa auguma angļu vīrietis, kurš izrādījās ļoti draudzīgs, jautāja, ko es vēloties, un es viņam pajautāju "do you have a good woman's bike?". viņam bija tikai divi sieviešu velosipēdi, no kuriem viens bija jau saremontēts, tomēr izrādījās man par zemu, un otrs - nesaremontētais, ko viņš teicās saremontēt priekš manis līdz trešdienai, bet es viņam atļāvu to lietiņu padarīt līdz piektdienai. forši ir tas, ka man tas velosipēds nebūs jāpērk, ja es pamēģināšu ar to pabraukt, un man nepatiks. bet jauki apzināties, ka tas tiek remontēts priekš manis. nav gluži mans sapņu ritenis, taču 30 mārciņas - un tas būs manējais. savā ziņā tas jau ir manējais. galvenais, ka tas nav sporta, ar simtiem ātrumu un biezām riepām. sapņu riteni es redzēju pēc tam, kad devos uz otru vietu, kur, kā man likās, pārdod lietotus velosipēdus. skatlogā ieraudzīju bezgala skaistu melnu vintage (tas pat bija rakstīts uz velosipēda) riteni ar pītu grozu priekšā, un cena bija pie trīssimt mārciņām. nodomāju, ka tas taču būs kāds īpašs izņēmums. nekas veikala ārienē vai iekšienē neliecināja par to,ka tur varētu pārdot tik dārgus velosipēdus. mans jautājums atturīgajam un nepārāk draudzīgajam angļu pārdevējam par to, vai viņam atrastos kāds sieviešu velosipēds priekš manis, kas nemaksātu vairāk nekā 50 mārciņas, veikala pazinējiem varētu šķist muļķīgs un varbūt pat nepieklājīgs. nē, nevajag man tādu šiku riteni. šobrīd man vajag kaut ko vienkāršu, bet labu, lai viegli braukt, lai viss strādā. see you on friday (can't wait)!