te ir tik ārprātīgi viegli notērēt kādas simtarpus mārciņas dažu dienu laikā.
apsolu sev,ka turpmāk centīšos turēties pretim kārdinājumiem. nu,labi,lielāko daļu tomēr iztērēju vajadzīgiem pirkumiem,bez kuriem nevar iztikt. bet tad vēl mazliet mazāk vajadzīgiem un objektīvi nevajadzīgiem.
pagarlaicīgi šobrīd.
es nevaru vien sagaidīt,kad man te visi trīs stāvi un vismaz manējais būs pilns ar jauniešiem. citādāk man jau sāka likties,ka visu gadu būs jāpavada savā 27. blokā vienai pašai.
viens puisis manā stāvā tagad izpakojas. bet mani gan vairāk interesē tas,kurš stāvu augstāk.

āāā,un šorīt gandrīz nokavēju enrolment. jābūt bija deviņos. es uzliku modinātāju uz bezpiecpadsmit septiņiem,lai lēnā garā paspētu nomazgāties,uztaisīt brokastis,iznest miskasti,utt,kā rezultātā atceros,ka modinātāju nospiedu,un pamodos pusdeviņos!!! autobuss bija pēc 20 minūtēm. paspēju!
un vakar es nokavēju pēdējo universitātes autobusu,esot Kingstonas centra veikalu dzīlēs,jo nezināju,ka tie neiet vēlāk par septiņiem vakarā,tāpēc ceļu uz Clayhillu nācās meklēt pašai. ziniet ko - es to atradu. pēc izjūtas/intuīcijas. un cranes park norādes.