vispārākajā pakāpē
STEREOPHONICS būs Latvijā!
nu,kur vēl šaubīties par to festivālu?! man jābrauc,kaut vienai,bet jābrauc!
ai,kā man viņi iepatikās jau tanī brīdī,kad pa mtv dzirdēju un redzēju viņus pirmo reizi ar kičīgo,ugunīgo madame helga,kā man iepatikās viņa aizsmakušais,nopīpētais balss tembrs (citā izpildījumā,citā veidolā tas nebūtu iedomājams),kā jūsmoju par maybe tommorow un acumirklī tā kļuva par vienu no manām mīļākajām dziesmām -ever-, tikai vēlāk uzzināju,ka viņiem taču pieder slavenā 'have a nice day',ai,kāda laime bija nopirkt viņu svaigāko cd prāmī ceļā no Francijas uz Lielbritāniju,un visu ceļojuma laiku un mēnešus pēc tam cd pleijerītī klausīties,biju iemīlējusies līdz ausīm,tas bija pirms aptuveni trim gadiem un,protams,agrākā jūsmošana nedaudz bija noplakusi,pēc tam sekoja vēl viens prieks - jauns albums,kas man tomēr sagādāja vilšanos pēc lieliskā-burvīgā-iemīļotā you gotta go there to come back,tikai labu laiciņu pēc tam viens no šī albuma agrākajiem hītiem - dakota - iekaroja manas simpātijas un nodomāju,ka tā ir aizgājušo-vasaru himna nr1., turklāt pirms pāris mēnešiem,kad pavisam nejauši uzgāju,ka kelly jones bez trokšņa un liekas ažiotāžas izdevis soloalbumu,kuru man uzreiz izdevās dabūt savā īpašumā,tiesa gan,ne tajā skaistākajā veidā un tomēr,es sapratu,ka patika uz viņiem ir paliekoša un nemainīga vērtība,lai gan muzikālā gaume ir nedaudz pamainījusies kopš tā laika.
(aizvien vēl nespēju noticēt!)
(un kas tas par neapzinātu spēciņu,kas man lika šodien klausīties (un skatīties) tieši viņus? it kā es zinātu,ka viņi brauks šurp.)