brīži,kad iestāsti sev,ka spēj to,ko nemāki
tu varbūt pazīsti tos brīžus. retos,negaidītos. apgaroti izgaismotos. kad prātā iešaujas kāda,tavuprāt,oriģināla melodija. labu brītiņu tu dungo pie sevis,nez no kādām (zem)apziņas dzīlēm uzpeldējis tekstiņš. long distance to raai-aai-aaid. tas tā kā būtu piedziedājums. tu piesēdies pie klavierēm,centies piespēlēt līdzi harmonijas tikko tapušajai pašmājas sensācijai. kaut ko arī uzķer. rīt tu šo meldiņu,iespējams,neatcerēsies. pierakstīt tā,kā tam,tavuprāt,vajadzētu izklausīties,nekad neesi mācējis,lai gan mūziku mācies divpadsmit gadus. šoreiz tu nedrīksti aizmirst. tu nemāki komponēt,bet kas par to. šodien nē,tu kautrējies no citām ausīm. varbūt rīt taps dziesma,varbūt nē. ar tām iedvesmām nekad neko nevar zināt.