Mūzika: | 21st century lullabies |
0,89ls
šoreiz paklusēšu,varbūt arī (aiz)(pa)rīt,bet lai Kaspars Dimiters pasaka manā vietā. skaisti viņam sanāk. pat mana šodiena izklausās mazliet skaista. viņa dzejoļi. par mani.
Slakteri
līst asins gar saulrieta sienu
jo atkal mēs nokāvām dienu
un mierīgi salīdām migās
kā īkšķi lipīgās pigās
ne mēness vairs varēs ko labot
jau sapņosim zobiem klabot
ka gana vēl prātīgi esam
no pašmāju alus un desām
kāds pauris pa nakti kļūs plikāks
kāds nīkulis naktstiesu nīkāks
bet sirds velti ālēsies krūtīs
un smadzenēm signālus sūtīs
ka nav kaut kas tā kā nākas
jo dienas tik vienādi sākas
bet mostamies atkal bez vainas
kaut rokas vēl asiņainas
•••
mēness izrāda tikai pusi
es sevī paslēpies stāvu
manis nav - domāju klusi
nav - tas vēl nenozīmē nāvi
rīt būs rītausma atkal
vēl zvaigznes krizdamas dzisīs
uz piena ceļiem būs atkala
mēs bērni slidināsimies visi
rīt - tas nenozīmē ka būs
vakar - tā nebūt vēl nav vakardiena
es tikai vēroju sevi no malas
un ievēroju ka nav neviena
•••
gurdo plakstu dzeltenās lapas
gulst pār aklumu tavu kā kapu
ilgs kā aizā ir kritiens tavs
lai gan dziļuma
sen tevī nav
skatam uz iekšu
tā atdurties gribas
pret kaut ko tādu
kā mīlestība
aizbiris viss
ar šīs pasaules mielēm
kā atvara acs
tu kārdinot šķielē
•••
ķermeņa lempīgo klātbūtni
izfiltrē vērošana
caur acīm caur acīm caur acīm
bēg brīvībā dvēsele mana
es zinu tev arī ir acis
un putnam un sunim arī
mēs visi stāvam uz krasta
bet kurš no mums skatās garīgi
es izeju ūdenī dzidrā
kā čaumalas pamezdams acis
pretim debesu atspīdumam
kas man debesīs atspīdēt mācīs
•••
(
šis 'saldajam ēdienam')
saules persiks sulo
ezerā līst un mirdz
kā orientāls uguns gabals
izkosts no manas sirds
es krītu līdz ausīm vakarā
klusums uz mani rūc
pār mani kritušo noliecies
samariets Dievu lūdz
pašķiras ūdens lēpes
jau salasāms raudiņu spurās:
pasaules pēdējā saulrietā
kā matā mūžība turas