ar cerību daudz par maz.
vēl gandrīz svaiga vakardienas pēcsaulrieta elēģija tumšajā istabā. aizgūtnēm no griestiem birstot viltus apmetumam,smagām drupačām un neizslaucītās dzīves putekļu ērcītēm. elsojot kā pamestam kucēnam. vienā sekundē viss nostājies pret pašu (kāds (ne)gaidīts pavērsiens!). ak,jūs,nepateicīgie. nodevēji tādi. jūs,jūs,jūs! viņa žestikulē pelēkajā tukšumā. nav uz ko norādīt. turklāt acis aizmiglotas. par daudz,daudz par daudz viņas-mazajai-pasaulītei. bet nežēlo! baidos teikt,bet,šķiet,viņa savu namu cēlusi uz smiltīm,nevis klints. kas īsti vainīgs,zin vien mīļais Dievs. zagtie ķieģeļi vai plānās kartona sienas. bet fasāde. ij nepateiksi,kas tur iekšā darās. (jo) ciemiņi dzer tēju pagalmā. pie plastmasas galdiņa kristāla servīzēs.