Būtu ko rakstīt,ai,kā būtu par ko rakstīt,aprakstīt un apcerēt. Cik pasaule tomēr krāsaina savā pelēcībā,cik mēs dažādi,cik es pati.
Rīt diriģēšanā ieskaite. Ja redzat pieturā vai vienkārši uz ielas meiteni pelēkā mētelī,kura neapzināti un varbūt ne pārāk uzkrītoši kustina rokas (un ne jau tā - uz priekšu,atpakaļ),tad zināt - tā esmu es. (Saku to tāpēc,ka daži ļautiņi tieši šī iemesla dēļ pieturās man veltīja šķībus skatienus.) Iegrimusi Jāņa Ivanova Gājputnos jeb Antona Bruknera motetē Ave Maria. Zinu,ka šis ieradums nezudīs vēl pāris dienas pēc ieskaites.
Un vispār,es vakarnakt redzēju zīmīgu sapni. Par šo pašu ieskaiti. Šķiet,man nepiemīt telepātiskas spējas,bet dzīvosim - redzēsim.
Un varbūt rīt,ja viss izdosies kā iecerēts,kļūšu par maza,pelēka kaķēna saimnieci.