Tik tuvu horizontam zvaigznes ir tikai aarpus cilveeka; un Pasaules Malaa. Akmenju daarzs siltumniicaa pie diviem, un chaapstoshs lausks, un viena Bezgaliiba
Atradu atsleegas pazaudeetaas, paceelu acis liidz acu liimenim, kljuvu mazliet cilveeks un ieraudziiju, - bet kam man vinjas, neatrastaas, tajaas maajaas citas durvis un taam durviim citas rokas uz klinjkja, - varbuut kaads cits ies garaam, pacels acis liidz cilveekam un ieraudziis mazo sudrabu ieaakjeetu papiiraa uz laternu staba, un tad vinjam buus durvis, kuraam satikshanaas shii derees
Es Tev varu pateikt, kaa ir, ka sheit tik maz prieka - jo cilveeks ir plashs kaa juura, bet vinja upes, kad enigma otraadi skan, augshuptekot nesapluust vairs, no kurienes izteceejushas, un nesapluudiis arii, kur zemes speeki pievilks - vienam tiks, otram ne - un juura nesaliidiis atpakalj pa upeem taa, ka tukshs dibens uz augshu dieviem par smiekliem.. un pa iistam ir tikai tad, kad straavo starp diviem, bet, kad viens gavilee, tad atbildeet vinjam var tikai no otra kalna. kad viens skumst, tad tikai no blakus alas vinja alaa kaads ieliidiis. Un kad lietavu pieliets suns izpurina dveeseli, tad slapjums nobirst kaa zelts.. ja gribi saredzeet sunja dveeseli, atsakies no rudens peernuma.
prieks miit starp dziivajiem