Pēkšņi atcerējos, kā sēdēju vernisāžas pagalmā ar jaunajām skaistajām meitenēm un kā Līva pirms iešanas uz skatuves dziedāja - parkā, no visas sirds un elpas. pie dārza galdiņa sēdošā kompānija patiesi aplaudēja

mirklis peldošās laimes

mirklis no pagājušās vasaras, jā, redz kā, šodien jau atkal vasara. un es vairs neatceros brīvi, kurā vasarā bija mans pirmais skūpsts ar māmiņas čiekuriem un kurā vasarā nomira baltākais cilvēks no vienaudžiem. kurā vasarā es gaidīju un gaidīju skumju pilsētas skumjas un kurā sagaidīju. kurā vasarā trīcēja sirds autobusā uz saldu. kurā vasarā vēl nenojauktā priedaines pieturā tvērās divi meitēni, kurā divi staigāja pa kapiem un priecājās viens par otru
kurā satikās, kurā nesatikās