brīvība ielīda azotē un klusi silti pukstēja
kaut ko par miegu mieru
tik viegli paķert ceļam līdzi
divas vietas teltī un smieklus uz jumta
mēs pirmie pastiepsimies pirkstgalos un redzēsim Viņu,
tā mēs te meiteņu tualetē uz palodzes smejamies
par Pavasari
bet varbūt par to, cik viegli
un, kad viegli kļūst pat runāt ar Svešo par naktīm un ceļu,
tad brīvība ielien azotē un klusi silti pukst
par to, ka kaut kas šajā dzīvē patiešām pieder tikai man
sajūta, ko vajag un kā

krustcelēs atdoties sev