No draugiem par naudu
Pavisam nesen latvieši nemaz tā baigi neaizrāvās ar savu darba tikumu, lai tiktu pie turības, jo esot bijušas arī labākas metodes kā pie tās notikt un no darba jau neviens bagāts nepaliek, kā mēs to labi zinām.
Var protams izvārī melnu kaķi, ticējumos skaidri un gaiši teikts - jānoķer melns runcis, jāvāra katlā un izvāroties zelta nauda. Bet mūsdienās tas nebūtu diezko humāni, pie tam, ja runča tilpums ir kādi 5i litri, tad to pareizinot ar zelta masu, kas ir kādi 15kg litrā, sanāk nieka 75 kilogrami zelta un ar to, šķiet, vairāk kā dzīvoklim Vecrīgā nepietiks, pie tam melni runči nemaz tik daudz apkārt nestaigā, spriežot pēc lielā daudzuma labo mašīnu, visi būs jau savārīti.
Daudz labāka metode ir nopirkt Rīgā pūķi vai vilci. Bet te atkal ir dažas nianses. Pirmkārt pēdējā laikā nav manīts, ka te tādu vilci vai pūķi kāds tirgotu. Otrkārt pērkot esot jāapsola dvēsele velnam un jānoliedz Dievs, bet nu mūsdienu laikmetā, kad mēs zinām, ka Dieva īsti nav, bet ir templiešu sazvērnieku banda, kas mums grib noslēpt to, ka esam radīti no citplanētiešiem, tā nebūtu liela problēma.
Vilci var arī pats uztaisīt(ja māk), bet tur esot problēma ar ķepu likšanu, jo katra ķepa jāliek savādāk, es te tā lasīju, ka kādreiz viens jauns puisis skatījies kā vecais saimnieks vilci taisījis un pats ar pamēģinājis, bet nav mācējis un sanākusi tikai uz trim ķepām, bet nu zeltu vienalga nesusi.
Vilci vai pūķi varot arī atrast uz ceļa, parasti krustcelēs, veca striķa, vai tamlīdzīgas draņķības veidolā, tā ka jāstiepj vien visādas drazas mājās - a ja nu naudas pūķis.
Nu redz un te nu vēl viena problēma - nevienmēr pūķis vai vilce ir naudas pūķis, tā kā abas šīs radības no seniem laikiem nākušas, kad nauda nemaz ar nebija tā vienīgā vērtība, esot liela iespēja tikt pie piemēram vilces, kas nes labību. Iedomājies - tu pārdod velnam savu dvēseli, vai arī pievelc pilnu māju ar veciem striķiem, vai arī (nu labi izstāstīšu kā var vēl pie pūķa tikt, jādabū melns gailis(atkal jau), jāaudzina 9us gadus, tad viņš izdēj olu, tā jānēsā pašam azotē trīs nedēļas un tad izšķiļas mazs, jauks naudas pūķītis), nu redz un pēc visām tām mocībām izrādās, ka tu esi ticis pie labības nesēja un tavu jauko dzīvokli katru vakaru tas neradījums pievelk pilnu ar graudiem.
Nu jā un tas vēl nav viss, ja tev tomēr ir tas naudas pūķis, vai vilce, viņa ir jābaro katru dienu, pie tam ar labu barību, citādi var sanākt, kā vienreiz sen sen atpakaļ - Saimniekam bijušas divas vilces un šis tās barojis uz kūtsaugšas, viņš vilcēm nesis putru ar sviestu un ceptu gaļu. Mājā arī dzīvojis puisis(mūsdienās tādas šķiras vairs nav, nejaukt ar puisi, kas piestaigā pie atsevišķas meitenes, šajā gadījumā puisis ir sociālajā ziņā kautkas pa vidu starp pārdevēju un konduktoru, viņš strādā un par to viņam iedod nedaudz lai badā nenomirtu), kuru slikti barojuši. Tā nu puisis skatās - saimnieks vienmēr nes uz kūtsaugšu barību. Reiz viņš uzkāpis augšā, izēdis vilcēm nolikto putru un trauku pieķēzijis un apslēpies sienā lai noklausītos kas tur tagad notiks.
Vakarā vilces atgriezušās un sākušas ēst, viena pēc laika teikusi - "Fui, māsī`, sūdi!"
"Laikam gan! Sūdā putra", atbildējusi otra.
Par atriebību vilces nodedzinājušas saimniekam klēti, tā ka vienmēr pielūkojat, ka labi šīs dieva radībiņas barotu.