Tiesu sistēma
"Summum ius summa iniuria" Cicerons - De officiis, I, 10, 33.
Latviski tas būtu - augstākās tiesības, augstākā netaisnība.

Es gan neesmu lasījis šo Cicerona darbu, bet viņš ar šo teikumu ir vēlējies pateikt, ka stingri turoties pie likuma var nodarīt lielu netaisnību. Un tieši stingra turēšanās pie likuma ir rietumu tiesu sistēmas pamatā. Ja sākotnēji likumi tika radīti, lai sodītu vainīgos, lai parādītu pilsoņiem, kas ir labi un kas ir slikti un lai nevarētu patvarīgi sodīt cilvēkus neparko, tad mūsdienu tiesu sistēmā galvenais ir likums un tā traktējums, nevis pats nodarījums. Tiesās galvenais nav vai cilvēks ir vainīgs, vai nav vainīgs, bet gan kuru likuma punktu izdosies piemērot. Tāpēc arī tiek izdoti bezgala daudzi jauni likumi, lai jebkuram gadījumam varētu kādu piemērot. Tikai nelaime ir tā, ka šie likumi skar visus, jo kā mēs zinam, likumi visiem ir vienādi, tāpēc bieži vien vairāk cieš tie, kuriem šie lie likumi nemaz nav domāti. Piemēram nesen tika pieņemti vairāki likumi par alkohola lietošanu. Piemēram aizliegums pārdot alkoholu pēc 10, vai arī aizliegums lietot alkoholu uz ielām. Galvenā doma acīmredzot ir bijusi lai "degradētas personas" netraucētu sabiedrisko kārtību. Diemžēl tie kuri vēlas, šos likumus var apiet, bet šie likumi protams ierobežo visus. Tas protams ir tikai nenozīmīgs piemērs un nebūt nav tas sāpīgākais. Šādi piemēri protams ir ļoti daudz, piemēram arī uz ceļiem ļoti daudzi pārkāpj noteikumus. Šie pārkāpumi protams ir dažādi, daži ir ļaunprātīgi, daži ir bīstami visiem, citi var būt pavisam nejauši, piemēram neieslēgtas ugunis, bet arī par tām autovadītāju var sodīt, kautgan pilnībā pietiktu pateikt lai viņš ieslēdz gaismas. Arī ātrumu var pārsniegt pavisam drošā situācijā, kur nekas ļauns nevar atgadīties un var arī pārsniegt pavisam minimāli, bet braukt tikt nejēdzīgi, ka ir iespējams izraisīt avāriju. Tāpat arī braukšanas tiesības var iegūt jebkurš, ja vien nav traks, vai arī akls, tomēr godīgi sakot ir daudz cilvēki kuriem viņas nepienāktos, bet likums visiem ir viens.
Senākos laikos Eiropā lielāka ietekme bija tiesnešiem, kur viņi vareja katru gadījumu izvērtēt atsevišķi izdarot atkāpes no likumiem. Ir arī valstis kur ir 12 zvērinātie, kuri itkā nobalso par to kādu soda veidu piemērot, ņemot vērā arī apstākļus, kas nav paredzēti likumos. Protams, šajās sistēmās ir liela iespēja korumpētam tiesnesim piespriezt sodu, tikai tāpēc, ka viņam tā patīk. Bet jāņem vērā, ka arī tagad svarīgākais ir advokāta un prokurora meistarība likumpantu traktēšanā, nevis tam cik sodāmais ir vainīgs. Ir gadījumi, kad pavisam niecīgu pārkāpumu vainīgais tiek smagi sodīts un ir gadījumi, kad par nonestu autobusa pieturu ar daudziem cilvēkiem var saņemt pavisam mazu sodu, ja labam advokātam izdodas labi piemērot attiecīgos likuma pantus.
Nepatīkami ir tas, ka mūsu tiesu sistēmā galvenais ir likums, likuma pēc, nevis tas, vai cilvēks ir vainīgs vai nav.