eksāmens autoskolā
Viens mans radinieks pirms pāris gadiem Jelgavā kārtoja braukšanas eksāmenu, skolas vai valsts, neatceros, bet tas arī īsti nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka pēc viņa eksāmenu lika viena meitene, bet mans radinieks vēl sēdēja uz pakaļējā krēsla un gaidīja, kad tiks nogādāts izejas punktā, pēc tam kad visdrīzāk šī meitene izkritīs eksāmenā. Tiesa viņš nebija īsti paredzējis kā tas notiks. Meitene nedaudz aizdomājās un iebrauca krustojumā pie sarkanā, pie tam nevis vienkārši iebrauca, bet iebrauca sānos pavecam audi. Pie tam, nevis vienkārši pavecam audi, bet gan pavecam audi, kuram pie stūres sēdēja kārtīga čigānu mamma. Instruktors izkāpj ārā, skatās, nu jā, nepatīkami. Bet klāt piebrauc otrs instruktors, aizmugurē bijis, liecinieks protams. Instruktors veiksmes spārnots, pienāk klāt pie čigānietes un saka - jūs braucāt pie sarkanā. Tā no sākuma par tādu bezkaunību pārsteigta, bet nu neko, kamēr instruktors sauc policiju, šī sauc dēlu. Atbrauc dēls, metas virsū instruktoram, stāsta ka duršot nost un vispār uzvedas nevisai mīļi. Atbrauc policija, nomierina dēlu, iesēdina mašīnā. Atbrauc čigānietes vīrs, tāds vecs čigānu paps, ar bārdu un prātīgām acīm, staigā apkārt, māj policistiem ar galvu, saka - jā jā. Kā policisti paiet malā, smaidot saka instruktoram - neuztraucies, mēs tevi atradīsim. Kā pienāk policisti, tā - jā jā, vaidzes laikam maksāt. Kā policisti paiet nost - Tu zini, Jelgava ir maza, nekur tu nepaliksi. Tā arī aksidents beidzās, vismaz tik tālu to redzēja mans radinieks, kas notika tālāk, es diemžēl nemācēšu pateikt, bet man patika vecā čigāna personības attēlojums, ar ko es arī ļoti vēlējos padalīties.