Pencionāru buss
Vakar gadījās tā, ka ar vienu rabīnu komitejas biedru sanāca kopīgi braukt uz vienu sanāksmi. Gaidam trolejbusu pieturā, bet tas maita nenāk. Pienāk kautkāds mistisks trolejbuss ar numurru 13, kāds tur vispār nav paredzēts. Bet tā kā viņam kautkas rakstīts sakarā ar galapunktu pie centrāltirgus, domājam ka brauksim. Iekāpjam, skatamies, trolejbuss aizdomīgi pilns ar vecām vecenēm apkrautām ar milzīgām somām. Apjautājamies vēl konduktorei vai šis trolejbuss uz centru ar dodas, saņemam apstiprinosu atbildi un sākam jau pārrunāt visādus intersantus jautājumus attiecībā uz rituālo šehtēšanu vai arī košerēšanas nianses. Toties trolejbuss ceļu turpina pa kautkādu īpaši līkumainu maršrutu, kurš acīmredzot ir tikai viņam vien zināms. Kad mēs esam zigzagā nobraukājuši jau 40 minūtes un atrodamies 500 metrus no izejas punkta, tad beidzot nolēmām ka jākāpj laukā un jānofrakte kāds tramvajs. Acīmredzot 13 trolejbuss ir kautkāds pencionāru rekreācijas sausszemes laineris ar galapunktu centrāltirgū uz kurieni viņš dodas pa īpašu maršrutu pa ceļam aplasot visus rīgas pencionārus..