Tests sievietēm
Var pildīt arī vīriešiem un noteikt kāda tipa ir viņa sieva, testu sarakstijis Semonīds no Amorgas un sākotnēji to paredzējis kā satīrisku poēmu par daiļajām būtnēm. Tātad skataties sievietes un atrodat kura tipa jūs esat:)

Dievs dažādīgas sievas deva sākumā.
Lā CŪKA saraina bija viena:mājās tai
Viss netīrībā, nekārtībā sasvaidīts
Guļ zemē mēslos visur, kur vien kāju sper.
Bet pati nemazgāta, drēbēs netīrās
Tā pīšļos sēdusies un tikai barojas.

Kā LAPSU viltīgo Dievs otru radīja
Tad sievieti, kas visu zina, un nepaliek
Tai noslēpts ļauns nekas, un arī labs tāpat.
Jo bieži viņa mēdz to pašu ļaunu teikt,
Ko teica labu esam, domās mainīga.

Kā SUNI citu, okšķi, naidīgu arvien,
Kas visu dzirdēt grib un visu saredzēt,
It visu izošņat un apkārt blandoties
ARvienu rej, kaut cilvēks redzams nav neviens.
To apsaukt nevar vīrs nekad ar bārieniem,
Kaut zobus izdauzijis tai ar akmeni,
Un vārdi mīlīgi nenieka nepalīdz;
Pat viesos nākusi, ne brīdi nepiestāj,
Melš it arvien, bez gala mēļojot.

No ZEMES veidojuši citu radīja
Vēl Dievi, deva vīram to par nastu vien.
Jo tāda nesaprot nemaz, kas ļauns, kas labs:
Tik vienu lietu: paēst- vienīgi tā zina.
Ja arī niknu salu sūta zemē dievs,
Tā salst, bet nevelk sēdekli pie pavarda.

No JŪRAS citu, kurai divējāds ir prāts:
Gan viņa cauru dienu smej un jautra vien -
Un svešinieks viņu ieraudzījis sacīt var:
"Nav tiešām citas pasaulē, kas labāka
Par šo no visiem cilvēkiem un skaistaka,"
Gan atkal nepanesama ir dažu reiz;
To netīk uzskatīt, tai tuvu nākt, jo tad
Tā trako tā, kā suns, kas sarģā maziņos,
Ir nemīlīga, nežēlīga, lai vai draugs
Vai ienaidnieks tai nācis būtu tuvumā.

Kā ĒZEĻMĀTE ietiepīga, pelēka
ir cita, kura tik ar piespiešanos vien
To izdara, kas viņai bijis paveicams:
PIe tam arvien, gan kaktā, gan pie pavarda
Tā gremo visu nakti, visu dienu ēd;
Ja kāds tai tuvojas un mīlestību teic,
Tad pieņem tā ikkatru, kurš vien nācis šūrp.

No CAUNAS cita; nepanesama šī cilts.
Nekas nav viņai skaists, nav arī pievilcīgs,
Nav arī patīkams un mīļams it nekas:
Tā mīlestības priekos piepildāma nav
Un vīra klātbūtne to maz var iepriecēt

No ZIRGA lepnā garām krēpēm dzimusi
Ir cita: mājas darbi viņai pretīgi,
Pie dzirnām labprāt neiet, sietu necilā,
PAt mēslus nest no mājas viņai nepatīk,
PIe pavarda tā nesēž - riebjas sodrēji,
Tik tādēļ vīram viņa pieiet mīļi klāt,
Ik dienas divas, trijas reizes mazgājas,
Ar smaržas zālēm visu miesu iesvaidot,
ARvienu matus kuplos gludi kārtojot,
Un puķu ziedu apēnota staigāt mēdz.
Ir tiešām tīkams izskats šādai sievietei
Priekš citiem - tikai pašas vīram ļaunums vien,
Ja viņš nav tirāns kāds, vai arī ķēniņs liels,
Kurš viņā skatoties var dzīvi saldināt.

No MĒRKAĶA ir cita: Zevs kā ļaunumu
Vislielāko to devis visiem cilvēkiem.
Tai izskats ļoti riebīgs; tāda sieviete
Par izsmieklu ir visiem ļaudīm pilsētā:
Ar īsu kaklu, tikko spēj tā grozīties,
Tik sausa, kauli vien - ak, nelaimīgs vīrs,
Kam lemts ar šādu spoku kopā sadzīvot.
Bez tam tai visi paņēmieni viltīgie
Kā īstam mērkaķim, un izsmiekls garām iet.
Tā labu nedarīs, bet lūko tik arvien
Un visu dienu tikai to vien pāŗdomā,
Kā ļaunumu vislielāko tai izdarīt.

No BITES pēdīgā. Ir laimīgs, kuram tā
Ir dota. Tikai viņai peļams nav nekas.
Ar viņu dzīve zied, iet laime augumā:
Tā mīlama ar mīļo kopā veca top,
No viņas skaista, slavena ir jaunā cilts:
Un goda vietā tā starp visām sievietēm,
Jo ir ap viņu piemīlība dievišķa;
Tā labprāt nesēž tur, kur citas mēdz
Tik mīlestības runas cita citai teikt.
Tā ir vislabākā, ko novēlējis Zevs
Ir labā prātā, un par prieku vīriem to