Recepte
Jūs noteikti atceraties, ka pirms kāda laika mēs dzīvojām varenā valstī, ne tā kā šodien. Bet šī valsts sabruka ar visām kultūras tradīcijām un īpatnībām. Bet mēs varam no šīm drupām, kas neatpaliek no Romas vai Atēnām, izvilkt pa kādai antīkai mākslas vērtībai, jaukai tradīcijai, vai vismaz receptei. Es atceros, kādreiz, kad man bija gadi 6i vai varbūt pat 5i, toreiz nebija tā, ka tu aizej uz restorānu un apēd viskautko garšīgu kas ienāk prātā, toreiz arī veikalā nebija tā, ka tu ieej un nopērc jēra pakaļkāju un taisi Ragū, toreiz bija citi jauki ēdieni, kurus vaidzēja uztaisīt no krietni mazāk sastāvdaļām. Tātad es jums izstāstīšu sava mīļākā ēdiena recepti(toreiz tas bija mīļākais ēdiens) Mums vajag cīsiņus, visus kas ir veikalā, lai pietiek arī rītdienai. Tad ņemam piena paku, vai arī pienu no laukiem, ja veikalā nav piena un miltus, milti vienmēr ir veikalā un garšvielas(sāli) Kad viss vajadzīgais ir atrasts, sagriežam cīsiņus ripiņās un cepam uz lēnas uguns, saulespuķu eļļā, vai labāk sviestā, kamēr ripiņas kļūst brūnas. Tad ielejam pienu un jaucam klāt miltus uz lēnas uguns un pēc garšas pievienojam sāli. Kad mērce savelkas, varam pasniegt uz galda, ja ir, var pievienot zaļos zirnīšus vai marinētu tomātu.