Onkuļi
Labi sen atpakaļ, kad es tikko vel biju piedzimis, man laukos notika tāds atgadijums, ka onkuļi bija izdomājuši iedzert. Bet nu siens vel bija jānovāc un vel kautkādi darbi un ,kā jūs zinat, šnabis labāk garšo auksts. Tāpēc pirms dzert, viņi izdomāja šņabi iesiet aukliņā un ielaist akā, lai vēsinās. Sienu novāc, sakarsuši nāk uz māju un domā par auksto sņabi un skābētiem gurķīšiem no pagraba. Gurķīši uzreiz tiek dabūti, bet šņabis velkot laukā tāds galīgi viegls palicis - izvelks, skatas - a šņabis atraisijies. Mūsdienās protams varētu ātri aizbraukt pakaļ, bet toreiz tas nebija tik viegli, deficīts, veikals tālu un citas tādas problēmas. Bet tas nav galvenais, galvenais ir tas, ka pagājuši kādi gadi 20 kopš tā atgadijuma, onkuļi vēl aizvien laiku pa laikam sanāk kopā laukos, pasēž un kad jau bišķīt iedzer, runa vienmēr sāk grozīties ap vienu un to pašu - eh derētu aku nosusināt, eh derētu ūdenslīdējus izsaukt, 20 gadi tomēr šņabim, manta!
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: