Atgadijums uz ledus
Es te skatos kā viens labs cilvēks(semyhr) ielicis stāstu un bildi kur viņš sēž uz ledus un ķer mazas zivtiņas un taisni vai sabijos. Cilvēks viņš labs, likās jau ka varēs drīz dziesmu novēlēt radio un aizsūīt nekrologu uz avīzi Diena no kolektīva, jo man vienam draugam atgadijās šausmīgs notikums uz ledus. Viņš ir galīgi slims ar ziemas makšķerēšanu, kuru es nevisai atbalstu, jo man ziema nepatīk, kā jūs jau zinat, pie tam pēdējo reizi kad es ar viņu gribēju nodarboties, es gandrīz vai nobraucu pa taisno pie nāriņām, tikai brālēns maita aiz skaudības izrāva ārā. Bet nu manam pazīstamam draugam gadijās daudz briesmīgāk. Viņš sēž uz ledus izurbis caurumu, pēkšņi pieķeras lielā zivs, cīņa notiek minūtes 30, bet varbūt pat stundu, beidzot zivs ir pievilkta pie tā mazā cauruma, bet cauri nelien, tikai skatas ar vienu aci tā aizdomīgi. Mans draugs ķer šo aiz galvas, bet cauri izvilkt nevar, tikai nu var saprast ka tas ir milzu breksis, kilogrami 5i vismaz, Latvijas rekords tā teikt. Šis tur Breksi(es viņu turpmāk rakstīšu ar lielo burtu) aiz acīm un sauc palīgā - Krokodīls pieķēries, atskrien veči ar kapļiem, palīdz caurumu dabūt lielāku. A veču apkārt maz, viens tikai tāds un tas pats švaks uz kājām, aukstumā pārdzēries ļergu, bet nu vismaz labs cilvēks, ņem cērti un dodas palīgā. Mans draugs tur Breksi, a vecis zveļ ar cērti āliņģi lielāku, bet kā zveļ, tā manam draugam pa pieri. Mans draugs par laimi augumā sasniedzis kārtīga teļa lielumu, zemē krīt gan, bet tomēr pieceļas, tiesa gan smagi ar asinīm noplūdis. Breksis pa to laiku ir izmantojis gadijumu un aizmucis ar visu ziemas makšķerīti, un spriežot pēc zemē guļošās asiņainās cērtes un apkārt valdošā klusuma, arī palīdzīgo cilvēku ir apēdis....