Namtar's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Sunday, March 14th, 2004
| Time |
Event |
| 8:11p |
Tobago
Vispār jau dāvinātam zirgam zobos neskatās, bet tā kā tas ir saistīts arī ar manu personīgu traģēdiju, tad es tomēr centīšos par to parunāt. Man gan ir liels kauns, bet es tomēr pastāstīšu - es šodien biju uz teātri un nevis vienkārši uz teātri, bet gan uz izrādi Tobago. Kāpēc kauns? Tāpēc ka prātīgs cilvēks uz tādu izrādi neietu. Pirmkārt jau sižets. Sižets protams bija ok, savā ziņā es domāju viņš ir gandrīz tikpat ģeniāls kā filmā Estrelita netīrā seja, tikai pārāk taisna sižetiskā līnija, bet nu to protams var piedot, šī bija ļoti muzikāla izrādē, tāpēc priekš kam vaig labu sižetu? Nelaime gan bija tāda, ka mūzika bija vēl draņķīgāka nekā sižets, ja sižetam es dotu 1nu lācīti, kā teiktu laacz, tad mūzikai es viņu nedotu, tāpēc ka tik neizteiksmīgu mūziku es nebiju dzirdējis kopš pēdējās reizes kad es biju sadzēries un dziedāju, bet mani attaisno tas, ka manā izpildijumā vismaz bija labi vārdi, šajā izrādē vārdi bija gaužāmžēlīgi. Protams daudziem teātrī patīk smieklīgi teksti un vispār asprātības. Protams arī šoreiz cilvēki bija centušies, un bija zālē arī kas smējās par nēģeri baltās zeķītēs, bet nu cilvēki arī smejas kad bariņā vectētiņu sit.Tas viss ir par izrādi, par visu gan nē, iespējams otrais cēliens bija labāks, bet man nesanāca to apmeklēt. Un interesantākais ir tas, ka zāle bija pilna. Patiesībā gan tas nav nekāds brīnums, jo kā saka Voneguts, katrs otrais cilvēks ir idiots(es gan uzskatu ka idioti ir 3 no 4iem). Un ja man jāatbild kāpēc viņa ir pilna, tad tas nemaz nav tik grūti. Cilvēki teātri uzskata par tādu kā gandrīz vai intelektuālu pasākumu, uzvelk uzvalku(tā kā es:) vai savu labāko kožu nesaēsto balto džemperīti, uzvelk kleitu un pārvelk zābaciņus pret kurpēm un tad dodas uz pasākumu, kura apmeklēšana pierāda ka tu esi intelektuālis. Pasākums gan nav paredzēts lielai prāta piepūlei, joki ir lēti un primitīvi, tāpēc tu vari justies ne tikai gudrs, bet pat pasmieties un ko gan vēl cilvēkiem vajag? Nu jā vēl ir mūzika. Kādreiz bija tāda izrāde kura saucās Šveiks, toreiz mūzika bija ok, jo lai arī man nepatīk Prāta vētra, viņi tomēr savā ziņa kautko māk uztaisīt, bet ir ļoti daudzi kuri nemāk neko uztaisīt, bet taisa un ja to dzied Artūrs Skrastiņš, tad cilvēkiem jau ar to pietiek. Protams par teātri nevar runāt slikti, tas savā ziņā ir svētums(kautgan es iepriekš jau esmu rakstijis kā īsti šis svētums ir radies), šeit es protams piekrītu, ka latviešiem teātris tiešām 19.gs.beigās savā ziņā bija diezgan īpatnēja kultūrvēsturiska parādība. Bet nu es arī neko nesaku sliktu par skroderdienām silmačos, bet lūk ko es šodien redzēju, tam ar latviešu teātra tradīcijām nav nekāda sakara, tas ir kautkas, hmm varētu teikt moderns:) Bet ja salīdzina piemēram ar Ņujorkas teātri kurš arī neseko līdz latviešu teātra tradīcijām, tad jāsaka, ka tas ko es šodien redzēju bija mēsls.
P.S.
Un visvairāk man krita uz nerviem sieviete blondos matos, ar trakas stirnas acīm, kura sēdēja man blakus un sita mūzikas ritmā kāju. | | 8:17p |
Atgadijums uz ledus
Es te skatos kā viens labs cilvēks(semyhr) ielicis stāstu un bildi kur viņš sēž uz ledus un ķer mazas zivtiņas un taisni vai sabijos. Cilvēks viņš labs, likās jau ka varēs drīz dziesmu novēlēt radio un aizsūīt nekrologu uz avīzi Diena no kolektīva, jo man vienam draugam atgadijās šausmīgs notikums uz ledus. Viņš ir galīgi slims ar ziemas makšķerēšanu, kuru es nevisai atbalstu, jo man ziema nepatīk, kā jūs jau zinat, pie tam pēdējo reizi kad es ar viņu gribēju nodarboties, es gandrīz vai nobraucu pa taisno pie nāriņām, tikai brālēns maita aiz skaudības izrāva ārā. Bet nu manam pazīstamam draugam gadijās daudz briesmīgāk. Viņš sēž uz ledus izurbis caurumu, pēkšņi pieķeras lielā zivs, cīņa notiek minūtes 30, bet varbūt pat stundu, beidzot zivs ir pievilkta pie tā mazā cauruma, bet cauri nelien, tikai skatas ar vienu aci tā aizdomīgi. Mans draugs ķer šo aiz galvas, bet cauri izvilkt nevar, tikai nu var saprast ka tas ir milzu breksis, kilogrami 5i vismaz, Latvijas rekords tā teikt. Šis tur Breksi(es viņu turpmāk rakstīšu ar lielo burtu) aiz acīm un sauc palīgā - Krokodīls pieķēries, atskrien veči ar kapļiem, palīdz caurumu dabūt lielāku. A veču apkārt maz, viens tikai tāds un tas pats švaks uz kājām, aukstumā pārdzēries ļergu, bet nu vismaz labs cilvēks, ņem cērti un dodas palīgā. Mans draugs tur Breksi, a vecis zveļ ar cērti āliņģi lielāku, bet kā zveļ, tā manam draugam pa pieri. Mans draugs par laimi augumā sasniedzis kārtīga teļa lielumu, zemē krīt gan, bet tomēr pieceļas, tiesa gan smagi ar asinīm noplūdis. Breksis pa to laiku ir izmantojis gadijumu un aizmucis ar visu ziemas makšķerīti, un spriežot pēc zemē guļošās asiņainās cērtes un apkārt valdošā klusuma, arī palīdzīgo cilvēku ir apēdis.... |
|