Kultūras namā
Viens mans paziņa pirms kāda laika devās uz vienu no Latvijas lauku provincēm, es īsti neatceros vai ta bija Madona vai Rēzekne, bet varbūt arī Kuldīga. Katrā ziņā tur notika kautkādas sporta dienas, kuras rīkoja viņa darba vieta un praktiski tas nozīmēja dzeršanu brīvā dabā pāris dienas no vietas. Mans paziņa būdams komunikabls cilvēks, itsevišķi kad iedzer, ātri sapazinās ar vienu mazāk pazīstamu biedru un būdams liels patriots nolēma ka jāiet sist vietējie. Abi divi devās uz vietējo kultūras namu, kur notika kautkāds, ja tā varētu teikt, kultūras pasākums, kurā bija sanācis viss vietējais sabiedrības krējums. Mans paziņa, palaidis savu jauno draugu pa priekšu, ātri ievēroja, ka viņš zibensuzbrukumā negūst diezko lielus panākumus un būdams prātīgs cilvēks, nolēma atstāt jauno draugu naidnieka rokās, jo pēc asiņainās sejas viņš tāpat neizskatijās dzīvotājs. Tā nu mans paziņa četrāpus, mežonīgā ātruma laidās prom no kultūras nama un bija pārliecināts, ka viņam pakaļ dodas vesels vietējo bataljons, bruņoti ar rungām un dakšām. Tā mūkot, gadijās ka priekšā bija sēta. Mans paziņa nolēma šķērsli pārvarēt lecot, bet tā kā bija pārāk daudz uzmanības pievērsis sētai, neiēvēroja ka sēta ir piebūvēta klāt mājai un ar pieri ielidoja mājas sienā, izraujot krietnu caurumu(pierē). Tur viņu, zemē gulošu, atrada vietējā policija un izdomāja nogādāt uz brīvdabas sporta nometni no kurienes viņš visdrīzāk varētu nākt, spriežot pēc dzēruma pakāpes un cita veida ģērbšanās stila nekā vietējajiem. Policijas mašīnā mans paziņa atguva samaņu un būdams prātīgs cilvēks, izdomāja ka vietējie viņu noķēruši un ved uz mežu nosist. Mans paziņa sāk zvanīt visiem saviem draugiem uz Rīgu un vēl uz citām vietām, lai brauc steidzīgi viņu glābt, policisti pa to laiku saka, lai viņš beidz ālēties, citādi viņu nositīšot. Beigās, gandrīz pie pašas brīvdabas nometnes, policistu mašīnu pārķer glābšanas brigāde un atbrīvo manu paziņu un aizved atlikušos 300 metrus līdz sporta nometnei...