Namtar's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, February 27th, 2004
| Time |
Event |
| 1:19p |
Kultūras namā
Viens mans paziņa pirms kāda laika devās uz vienu no Latvijas lauku provincēm, es īsti neatceros vai ta bija Madona vai Rēzekne, bet varbūt arī Kuldīga. Katrā ziņā tur notika kautkādas sporta dienas, kuras rīkoja viņa darba vieta un praktiski tas nozīmēja dzeršanu brīvā dabā pāris dienas no vietas. Mans paziņa būdams komunikabls cilvēks, itsevišķi kad iedzer, ātri sapazinās ar vienu mazāk pazīstamu biedru un būdams liels patriots nolēma ka jāiet sist vietējie. Abi divi devās uz vietējo kultūras namu, kur notika kautkāds, ja tā varētu teikt, kultūras pasākums, kurā bija sanācis viss vietējais sabiedrības krējums. Mans paziņa, palaidis savu jauno draugu pa priekšu, ātri ievēroja, ka viņš zibensuzbrukumā negūst diezko lielus panākumus un būdams prātīgs cilvēks, nolēma atstāt jauno draugu naidnieka rokās, jo pēc asiņainās sejas viņš tāpat neizskatijās dzīvotājs. Tā nu mans paziņa četrāpus, mežonīgā ātruma laidās prom no kultūras nama un bija pārliecināts, ka viņam pakaļ dodas vesels vietējo bataljons, bruņoti ar rungām un dakšām. Tā mūkot, gadijās ka priekšā bija sēta. Mans paziņa nolēma šķērsli pārvarēt lecot, bet tā kā bija pārāk daudz uzmanības pievērsis sētai, neiēvēroja ka sēta ir piebūvēta klāt mājai un ar pieri ielidoja mājas sienā, izraujot krietnu caurumu(pierē). Tur viņu, zemē gulošu, atrada vietējā policija un izdomāja nogādāt uz brīvdabas sporta nometni no kurienes viņš visdrīzāk varētu nākt, spriežot pēc dzēruma pakāpes un cita veida ģērbšanās stila nekā vietējajiem. Policijas mašīnā mans paziņa atguva samaņu un būdams prātīgs cilvēks, izdomāja ka vietējie viņu noķēruši un ved uz mežu nosist. Mans paziņa sāk zvanīt visiem saviem draugiem uz Rīgu un vēl uz citām vietām, lai brauc steidzīgi viņu glābt, policisti pa to laiku saka, lai viņš beidz ālēties, citādi viņu nositīšot. Beigās, gandrīz pie pašas brīvdabas nometnes, policistu mašīnu pārķer glābšanas brigāde un atbrīvo manu paziņu un aizved atlikušos 300 metrus līdz sporta nometnei... | | 1:38p |
Vecāki
Kad jums parādas nopietna draudzene vai draugs, vai , nedod Dievs, sieva, tad parasti nākas iepazīties ar viņas vecākiem. Un vecāki parasti mēdz būt dažādi, bet visbiežāk pavisam jocīgi. Viens labs cilvēks man stāstija atgadijumu, kad iepazinies ar jauku būtni no laukiem, pēc kāda laika abi nolēmuši doties iepazīties ar viņas vecākiem. Brauciens protams jauks, putniņi čivina, pavasaris atnācis. Laukos protams sajūta vel patīkamāka, pastaiga pa skaisti dubļaino lauku ceļu līdz izredzētās mājām, kas atrodas smukā kalniņā, ieaugušas koku pudurī. Aina gan nedaudz mainās ieejot pagalmā, tur stāv vecs vīrs ar pliku pauri, garu, pieputejušu bārdu, asiņainu rūtainu kreklu un milzīgos makšķernieku zābakos. Šis vīrs nestāv viens, viņam blakus stāv, jeb pareizāk sakot guļ beigts teļš, acīmredzot nokauts kādiem svētkiem par godu. Izredzētā šo veco vīru stāda priekšā kā papucīti un sakot - parunājaties bišķīt es ieiešu apsveicināties ar māti - pazūd iekšā mājā. Labajam cilvēkam gan nešķiet, ka ar veco drūmo vīru, kurš izskatas pēc ķirurga vai vismaz bārddziņa, būtu daudz ko runāt, tomēr par laimi vecais vīrs uzņemas iniciatīvu un saka - Še, nodīrā, galvu - rādot uz teļa mirstīgajām atliekām. Negribēdams samaitāt mīļotās vecāku priekšstatus par sevi, labais cilvēks arī ņēmās teļa galvu dīrāt, kaut arī tas nav nemaz tik viegls uzdevums kā izskatas. Toties bija tā vērts un tagad viņi ir precējušies un kad mīļotās vecākiem vajag nokaut kādu cūciņu, tad mans paziņa vienmēr tiek saukts palīgā... |
|