Gulbja dziesma
Es jau iepriekš esmu izteicies, ka man patīk makšķerēt un šā iemesla dēļ es pazīstu arī diezgan daudz šīs sugas pārstāvjus. Viens mans pazīstams makšķernieks stāstija kā reiz nonācis ļoti nepatīkamā situācijā. Viņš spiningo smukā ezeriņā. Laiks smuks, apkārt citi makšķernieki. Ezerā smuki peld gulbīts, taisni vai kā pasakā. Mans paziņa jau bij saķēris divas līdakas un palicis tik azartisks, ka nejauši ar vizuli iemet gulbim mugurā un tā pamatīgi. Gulbis protams putns ne tas mazākais sāk celties gaisā, bet vizulis tā ieķēries, ka gandrīz velk manu draugu pa gaisu prom, labi ka mans pazīstamais makšķernieks nav no tiem vieglākajiem, citādi jau būtu uzbraucis debesīs. Mans paziņa apjukumā agresīvi cīnas ar balto mērgli un ir arī par ko, vizulis nav nekāds bleķa karote par 1ls, bet gan simpātisks voblerīts pa 15ls. Bet visi pārējie maksķernieki būdami pārāk sapņaini, nepamanijuši incidenta sākumu, nezin ka gulbis pats vainīgs, peld ne tur kur vaig, sāk skatīties uz manu paziņu kā uz sadistu, kas gulbi aizcemmerējis, taisas to ķert rokā un vest uz mājām dīrāt nost. Pazīstamais maksķernieks savukārt neredz naidīgos skatus uz savu pusi un izmisīgi cīnas par savu vobleri, kad ierauga, ka pāris dabas draugu, viens ar koka rungu, otrs ar gafu(ir tāds instruments ar āķi lielu, tā kā pirātam roka ar ko zivis ceļ ārā) nāk draudīgi uz šā pusi un bļauj jau pa gabalu kautko par dzīvnieku spīdzināšanu, maziem gulbēniem un barbariem. Nu mans draugs saprot, ka nupat tiek uzskatīts par gandrīz barbarisku gulbju ēdāju, ar lepnu žestu izvelk nazi un pārgriež auklu, atstājot gulbi ar visu vizuli un garo auklu laimīgi iepīties kokā kur nabadziņš protams negrib palikt un lidinās apkārt tādā kā maza pavadiņā un mēģina no tā koka atrauties. Dabas draugi uzreiz nesaprata labo nodomu un uzskatija to par kādu īpašu perversijas paveidu un jau taisijās zvetēt ar rungu, kad par laimi gulbis izrāvās no vizuļa vai pareizāk sakot vizulis no gulbja un incidents kautkā pa pusei mierīgi izbeidzās...

Otrs gadijums ar gulbi un dabas draugiem notika manos laukos. Braucam ziemā ar mašīnu uz Rīgu, skatamies, ezeriņā gulbis iesalis laikam. Domājam , jāiet glābt. Kāpjam ārā, bet tur jau viens cits dabas draugs, izkāpis no traktora, dodas pestīt gulbi. Ledus plāns, iešana bīstama, bet dabas dēļ ir vērts riskēt. Ticis jau gandrīz līdz gulbim, labais traktorists ielūzt ledū(tur gan par laimi dziļums tikai līdz kulei:), gulbis protams sabīstas un aizlido, izrādās draņķis tur sēdējis un vēsinājis dibenu un nemaz nav bijis iesalis, bet traktorists gan gandrīz vai nosala, labi ka viņam bija šņabīts līdz paķēries.