4as lāpstas
Dzirdēju vienu ļoti pamācošu atgadijumu. Viens labs cilvēks dzīvo laukos, tieši tādā jaukā vietā kur uz ceļa ir līkums ar grāvi un tur bieži paliek mašīnas ar neveiksmīgiem braucējiem. Ļoti izdevīga vieta, var ar marodierismu piepelnīties, bet šis cilvēks ir labs pēc dabas, ne tā kā citi. Tā kā grāvī bieži iekrīt mašīnas, tad pie labā cilvēka to nelaimīgie īpašnieki iet lāpstu aizņemties, lai var izrakties laukā. Bet parasti kā izrokas, tā ar visu lāpstu aizbrauc. 3 reizes jau. Nemaz nav patīkami kad tev 3īs lāpstas no saimniecības aizved, laukos bez lāpstas grūti, reizēm rudenī gadās ka gotiņa iekrīt līdz kaklam dubļos, vaig atrakt, vai arī vecas cukurbietes vaig ierakt zemē lai nesmird, nu katrā ziņā lāpsta noderīga lieta. Bet te, pavisam nesen, 4tais iekrīt grāvī un nāk lāpstu prasīt. Labais cilvēks protams saka - Ej tu dirst un nekādu lāpstu nedabūsi, roc kaut vai ar zobiem. Braucējs protams priekšvēsturi nezinādams jautā kas par lietu, vai kā aizskāris vai kas par problēmām. Labais cilvēks izstāsta visu stāstu un beigās nonāk pie slēdziena ka braucējs nelaimīgais ir ok cilvēks, godīgs un kārtīgs un tad nu tādam jau lāpstu gan var iedot. Bet kā dažreiz labs cilvēks iekrīt kārdinājumā kad viņam pastāsta kurā zeķē naudu glabā, tad arī šis ar visu lāpstu aizbrauca. Tagad taisni vai bail iedomāties kas notiks ar to godīgo cilvēku kas nākamais iekritīs grāvī.