Nothing personal.
Kad otram ko parādi, stāsti, vienmēr jau gribas, lai teiktu - cik forši, cik jauki, man patīk! Kaut gan ar prātu saprotu, ka to no otra nevar gaidīt, jo nekad jau nebūs tā, ka abiem viss vienādi patiks/nepatiks. Un pati arī necenšos mānīties, ja man otram patīkošais nepatīk.. bet tomēr, kaut kā gribās, lai labāk paklusē un kauč pieklājības vārdā pasaka - forša filma, interesanta grāmata, ir ok. Nevis - galīgs krāms. Ar to tiešo patiesību ir kā ir, reizēm nemaz tik ļoti arī negribas.